Esmu Alsviķu arodskolu absolvējis divas reizes, respektīvi, ieguvis divas profesijas (ar izcilību). Mani šokē valsts attieksme pret šīs skolas audzēkņiem, pedagogiem, speciālistiem, darbiniekiem. Kas ir īstie “zemūdens akmeņi”, dēļ kuriem skola jāpievieno Smiltenei?
Direktore A.Palma izcili menedžmentē skolu, tik daudz savas dzīves daļu ir veltījusi, lai izveidotu augstas raudzes darbinieku kolektīvu. Mācībspēki visi, bez izņēmuma, ir ar augstāko izglītību un regulāri to paaugstina dažādos kursos un semināros, pakāpeniski ir (un turpinās) sakārtota skola, telpas…
Par šādas skolas nepieciešamību nav jādiskutē. Tāda ir vienkārši akūti nepieciešama. Mūsu valstī ir daudz slimu cilvēku, ar dažādiem attīstības traucējumiem, kustību traucējumiem, cilvēku ar invaliditāti, un viņiem šo skolu vajag kā gaisu, ko elpot. Es pa to laiku, cik šajā skolā mācījos, 100 % varu apgalvot, ka viena daļa audzēkņu nekad nebūtu spējīga integrēties parastas skolas audzēkņu sastāvā un viņiem der tikai šāda skola, kurā mācās un integrējās sabiedrībā viņam līdzīgie. Šausmīgi, pat traģiski, ka šajā valstī notiek šādas represijas, tieši tā – represijas, pret tā jau dzīvē cietušiem cilvēkiem.
Milzīgs paldies Alsviķu arodskolas pedagogiem, mediķiem, speciālistiem, pavārītēm, auklītēm un visiem pārējiem pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, jo īpaši ilggadējai direktorei A.Palmai par to, ka jūs bijāt, esat un būsiet! Mēs, pašreizējie un bijušie audzēkņi, lepojamies ar jums, Alsviķu arodskolu.
Valsts bezkaunībai nav robežu. Zinu, ka šajā skolā mācās cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņu valsts piešķirtie pabalsti, sociālie vai invaliditātes, pat nenosedz šim konkrētam cilvēkam vienā mēnesī nepieciešamos pamperus. Vajadzētu tos pašus gudros lēmējus iesēdināt vienā pamperā, lai ar to padzīvo dažas dienas uz saviem ekstrā dārgajiem ādas krēsliem. Kad fekālijas un urīns būs tā kārtīgi pasautējis pakaļu, tad varbūt smadzenes atvēsināsies un sāks domāt normāli. Bet varbūt tiem lēmējiem smadzenes arī ir tajā vietā, ap ko jāliek pampers.
Mīļie un dārgie Alsviķu profesionālās skolas darbinieki, mēs, bijušie un esošie audzēkņi, esam par to un gribam, lai šī unikālā, jā, tieši tā – unikālā, skola paliek vienmēr atvērta ikvienam cilvēkam ar īpašām vajadzībām, un atbalstīsim jūs (mūs) kaut ar piketiem vai kādām radikālākām metodēm. Šo skolu nedrīkst pievienot nekam! Tai jāpaliek kā atsevišķai struktūrvienībai. Mēs esam par stipru un augošu Alsviķu profesionālo skolu!
Druvis Rencis,
divkārtējs Alsviķu profesionālās skolas absolvents
