Labklājības ministrijas speciālisti norāda, ka sabiedrībā joprojām nav pilnīgas izpratnes par atšķirību starp diviem dažādiem pakalpojumiem – sociālo un medicīnisko rehabilitāciju.
Labklājības ministrijas speciālisti norāda, ka sabiedrībā joprojām nav pilnīgas izpratnes par atšķirību starp diviem dažādiem pakalpojumiem – sociālo un medicīnisko rehabilitāciju.
Galvenā šo pakalpojumu atšķirība ir tā, ka sociālā rehabilitācija palīdz cilvēkam apgūt prasmes, kas nepieciešamas, lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz valsts aģentūra “Sociālās integrācijas centrs”.
Savukārt medicīniskā rehabilitācija ir vērsta uz cilvēka veselības un organisma funkcionālo spēju atjaunošanu, kas ietver dažādas ārstnieciskas procedūras. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt, piemēram, rehabilitācijas centros “Līgatne”, “Vaivari” un citās Veselības ministrijas pārraudzības institūcijās.
Ministrijas speciālisti atzīmē, ka sociālā rehabilitācija Latvijā ir jauns pasākumu komplekss, jo līdz šim tika sniegta medicīniskā un profesionālā rehabilitācija, izmantojot atsevišķus sociālās rehabilitācijas elementus.
Sociālās rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā.
Šā pakalpojuma galvenais uzdevums ir atgriezt cilvēku sabiedriskajā dzīvē, atjaunojot vai apmācot prasmēm, kas dažādu apstākļu dēļ ir zudušas. Piemēram, ja līdz šim cilvēks ir strādājis par tālsatiksmes autovadītāju, bet autoavārijas seku rezultātā ir guvis mugurkaula traumu, kas viņam ierobežo pārvietošanās spējas, vispirms cilvēkam ir nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, bet pēc tam – sociālā rehabilitācija. Tādējādi viņš tiks apmācīts, kā dzīvot patstāvīgi ar radītajiem funkcionālajiem traucējumiem, aprūpējot pašam sevi.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti, izstrādājot individuālu programmu atbilstoši katra cilvēka spējām un vajadzībām, lai tādējādi viņš apgūtu ikdienā nepieciešamās iemaņas – mobilitāti, pašaprūpi un citas nepieciešamās iemaņas.
Tiesības uz sociālo rehabilitāciju ir personām, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta. Šogad valsts piešķīra 300 tūkstošus latu, lai ar šāgada 1.janvāri valsts aģentūra “Sociālās integrācijas centrs” sniegtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, politiski represētajiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
Ministrijas speciālisti norāda, ka, sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, labvēlīga rezultāta sasniegšanas pamatā ir paša cilvēka līdzdalība, viņa gribasspēks palīdzēt sev un saviem tuviniekiem.
LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJA KOMUNIKĀCIJAS DEPARTAMENTS
