Zemnieku saeimas kongresā Latvijas un Eiropas lauksaimnieku organizāciju vadītāji vienprātīgi secināja, ka Eiropas kopējās lauksaimniecības politikai nepieciešama reforma. Ir jāpanāk vienlīdzība starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm.
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir pārliecināts, ka lielākās diskusijas par kopējo lauksaimniecības politiku vēl būs. Lai gan Eiropas Parlaments vārdos atzīst, ka lauksaimniecības politikai ir jākļūst vienlīdzīgākai, tās nodrošināšanai konkrēta rīcība nav paredzēta. “Kad pirms diviem, trim gadiem teicām, ka nevaram konkurēt ar tām Eiropas Savienības valstīm, kas saņem četras reizes lielākus maksājumus, mūs nedzirdēja. Tagad šo lielvalstu zemnieki paši nespēj cīnīties ar trešo pasaules valstu lauksaimniekiem, kuriem ir labāki ražošanas nosacījumi. Tomēr jāapzinās, ka valstis, kuras līdz šim tiešmaksājumos saņēmušas 4 līdz 5 reizes vairāk nekā Latvijas lauksaimnieki, nepadosies bez cīņas par saviem ienākumiem,” spriež J.Lazdiņš.
Ka vienlīdzība ir nozares stūrakmens, piekrita arī kongresa viesi – Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes prezidents Joriss Beke, Eiropas Lauksaimnieku un kooperatīvu organizācijas ģenerālsekretārs Peka Pesonens. Pašreiz Eiropā tikai 6 procenti lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem, bet 33 procenti ir vecāki par 65 gadiem. Tāpēc J.Beke uzskata, ka paaudžu nomaiņai lauksaimniecībā ir jābūt prioritātei, izstrādājot kopējo lauksaimniecības politiku. Taču laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam tikai 3 procenti lauku attīstības fondu līdzekļu ir paredzēti jaunajiem lauksaimniekiem. Jauno lauksaimnieku piesaiste ir aktuāla arī Latvijā.
