Tehnika arvien vairāk pārņem mūsu ikdienu – jo cilvēks taču pēc savas dabas ir slinks! Bet kas ir slinkums?
Tehnika arvien vairāk pārņem mūsu ikdienu – jo cilvēks taču pēc savas dabas ir slinks! Bet kas ir slinkums? Progresa dzinulis. Man gan šķiet, ka ir arī lietas, ko nu nekādi nevaram nosaukt par progresu, bet gan vistiešāko apliecinājumu cilvēka slinkumam.
Kur izpaužas mūsu slinkums? Piemēram, izmantojot televizora pulti, kad, nepieceļoties no gultas vai krēsla, varam pārslēgt sev vēlamo televīzijas kanālu. Tā gan ir tāda slinkuma izpausme, kas sen vairs nav nekas neparasts. Galu galā – ja jau tāda iespēja tiek piedāvāta, kādēļ to neizmantot? Domāju, ka mūsdienās cilvēks pat nevarētu iegādāties televizoru bez tālvadības pults, kaut arī to vēlētos.
Īpatnēja slinkuma izpausme, ko jau pirms labu laiku esmu cilvēkos novērojusi, ir sadzīves atkritumu izmešana. Tiesa, tas varbūt ir nepatīkams darbs, bet tomēr diezgan viegls – vienkārši izej laukā un iemet konteinerā, jo atkritumu urnas no mājas neatrodas kilometra attālumā. Bet mūsdienu cilvēks ir tā pieradis pie automašīnas, ka arī šajā procesā nevar bez tās iztikt. No mājas ārā, mašīnā iekšā, tad seko piestāšana pie konteineriem, izkāpšana un maisiņu izņemšana, iemešana konteinerā, atkal iesēšanās automašīnā un aizbraukšana. Vai nav par sarežģītu? Galu galā – tik daudz darbību! Bet cilvēks pēc savas būtības parasti izvēlas vieglāko ceļu. Esam personības, tādēļ arī vieglākā ceļa izvēle katram ir sava.
Nereti cilvēkam pārmet slinkumu zināšanu iegūšanā un nevēlēšanos iedziļināties daudzu lietu būtībā. Par to ir grūti spriest, jo šādus apgalvojumus nevar pārbaudīt. Viens gan ir skaidrs – progress un tā radītā automatizācija ir palielinājusi bezdarbnieku skaitu. Ja agrāk daudzviet vajadzēja cilvēka roku darbu, tad tagad to arvien biežāk aizstāj automatizācija. Līdz ar to arī cilvēks paliek slinkāks, jo ir taču jānospiež tikai podziņa. Tad jau mūsu priekšgājēji bija čaklāki (vai arī viņus piespieda tādiem būt?)
Nesen izglītojošā televīzijas raidījumā dzirdēju – zinātniski esot pierādīts, ka cilvēkam atvaļinājuma laikā pazeminoties intelekta līmenis. Tad cilvēks atpūšoties, sauļojoties, pavadot laiku pludmalē, nedomājot par darbu, neesot savā ierastajā ritmā, īsi sakot, slinkojot. Te gan gribas iebilst, ka arī slinkošana reizēm ir attaisnojama, jo katrs algota darba veicējs ir pelnījis vienu mēnesi gadā atpūsties. Ko viņš šajā laikā dara – nodarbina savas smadzenes vai slinko, ir viņa paša ziņā. Pretējā gadījumā viss nākamais darba gads var izvērsties par vienu lielu slinkošanu – jo cilvēka enerģija un iedvesma nav izsmeļama.
