Alūksnes slimnīcas nosaukumu un sniedzamo medicīnisko pakalpojumu klāstu saglabās, neskaidrības šobrīd gan vēl ir par reanimācijas nodaļas darbu – to mutiski solīja Veselības ministrijas (VM) pārstāves, otrdien apmeklējot Alūksnes slimnīcu.
Sola pārskatīt datus
VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane–Umbraško, Nacionālā veselības dienesta pārstāve Inga Milaševiča un Rita Konstance, ar kuru VM slēgusi līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plāna izstrādāšanu līdz 2018.gadam, tikās ar SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāju Marutu Kauliņu un galveno grāmatvedi Anitu Rogu, Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Aivaru Fominu un Kājnieku skolas komandieri pulkvežleitnantu Agri Jermacānu. Sākotnēji viešņas bija noskaņotas ļoti kategoriski, uzsverot, ka Alūksnes slimnīca negrib mainīties atbilstoši ierēdņu iecerēm, bet tikšanās noslēgumā jau bija sarunai atvērtākas.
M.Kauliņa vēlreiz uzsvēra, ka dokumentā atspoguļotā informācija nav precīza un nesakrīt arī ar datiem, kas atrunāti līgumā starp Alūksnes slimnīcu un Veselības Norēķinu centru. M.Kauliņa pauda, ka reformām jābūt tādām, lai būtu labāk iedzīvotājiem, nevis izskatītos labi tikai “uz papīra”, ko šobrīd grib panākt. D.Mūrmane–Umbraško apgalvoja, ka diskusiju materiāls nav tendenciozs R.Konstances darbs pret Alūksnes slimnīcu – tas esot visas ministrijas darbs ar mērķi izanalizēt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti slimnīcās.
Efektivitāti “noēdot”
poliklīnika
R.Konstance norādīja, ka darbs pie plāna izstrādes sākts 2011.gada nogalē, kad bija pieejami dati tikai par 2010.gadu kā pilnu statistisko gadu. “Daudzi dati jau ir salīdzināti ar šābrīža situāciju un mainīti. Nav mērķis Alūksnes slimnīcu aizvērt – šeit paliks līdzšinējais diennakts speciālistu nodrošinājums, tiesa, izņemot reanimāciju un anesteziologa darbu, kā arī aprūpes gultasvietas uz 24 stundām diennaktī. Slimnīcu darbības efektivitāti mērīja, ņemot vērā esošo darba slodžu un cilvēkresursu izmantošanu pretstatā paveiktajam darbam. Ambulatorā produktivitāte Alūksnes slimnīcā ir zema. To ietekmē tas, ka pilsētā ir arī Alūksnes poliklīnika, kas šobrīd “noēd” slimnīcas efektivitāti par 9000 latu gadā. Diskusija varētu būt par to, kā poliklīniku pārcelt uz slimnīcas telpām, paaugstinot slimnīcas produktivitāti,” atzina R.Konstance.
M.Kauliņa skaidroja, ka slimnīcai ambulatorajiem pakalpojumiem tiek iedalīta maza valsts kvota, līdz ar to iedzīvotājiem jāmaksā pašiem, bet sniegto maksas pakalpojumu daļa plānā nav atspoguļota. “Turklāt jāņem vērā, ka aprūpes gultasvieta slimnīcā pacientam izmaksā dārgāk, nekā neatliekamās medicīniskās palīdzības gultasvieta, jo pašam jāpērk medikamenti. Neatliekamajai palīdzībai šeit jāpaliek 24 stundas diennaktī, bet slimnīcas efektivitāti “uz papīra” ātri izmainīsim, jo slodžu sadalījums nekur nav noteikts, tā ir slimnīcas iekšējā lieta,” sacīja M.Kauliņa.
Nav slimnīcas – nav armijas
A.Fomins norādīja, ka Alūksnes novadā ir Kājnieku skola ar poligonu, bet šis fakts dokumentā neparādās. “Ir liels attālums līdz citām slimnīcām un slikts neatliekamās palīdzības pārklājums, jo šobrīd Vidzemē 68 procentos gadījumu ir novēlots neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu apkalpošanas laiks. Alūksnes slimnīcas darbība ir laba, un tas ir kā veiksmes stāsts, salīdzinot ar Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības finansiālajiem rādītājiem, nodokļu parādiem. Rodas jautājums – kāpēc vajag reformu un kur ir ieguvums? Kāpēc normāli funkcionējošai slimnīcai, ko šobrīd rekonstruē par Eiropas naudu, jāmaina statuss?” jautāja A.Fomins. Savukārt A.Jermacāns uzsvēra – lai NBS vienība Alūksnē pastāvētu un izpildītu nosacījumus, ļoti svarīgi ir nodrošināt arī medicīnisko aprūpi Alūksnes slimnīcā traumatoloģijā, ķirurģijā, reanimācijā, veikt rentgena un laboratoriskos izmeklējumus. “Militārajās mācībās jāspēj izpildīt “zelta stundas” likumu, bet Gulbenes, Balvu, Valmieras medicīnas iestādes attāluma ziņā ir ārpus “zelta stundas”. Mēs varam atrasties ārpus Rīgas ar mācību bāzi un poligonu, jo šeit ir vajadzīgais nodrošinājums, tostarp slimnīca. Ja tā nav – bāzei jāmeklē jauna atrašanās vieta. Pērn Alūksnes slimnīcu esam izmantojuši 229 reizes, šā gada pirmajos četros mēnešos – jau 105 reizes,” atzina A.Jermacāns un uzsvēra, ka Aizsardzības ministrija VM nosūtījusi arī rakstisku vēstuli.
Jāpadara darbība efektīvāka
R.Konstance apgalvoja – visas nosauktās funkcijas slimnīcai jau ieplānotas, izņemot reanimācijas nodaļas darbu. Bet D.Mūrmanes–Umbraško atbilde bija īsa: jāpadara Alūksnes slimnīcas darbība efektīvāka, tad statusu nemainīs. “Dokumentā var vēl veikt korekcijas. Var paplašināt steidzamās NMP punktu funkcijas, bet aprūpes gultasvietas iedalīt divos veidos – augstākas un zemākas intensitātes. Arī pediatriskā palīdzība Alūksnē var palikt,” sacīja D.Mūrmane – Umbraško. Diskusija raisījās arī par to, kāds turpmāk būtu slimnīcas nosaukums. D.Mūrmane -Umbraško apsolīja, ka Alūksnes slimnīca saglabās līdzšinējo nosaukumu, bet mainīsies no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu klāsts. “Šobrīd nevaram par esošajiem valsts līdzekļiem uzturēt pašreizējo veselības aprūpes infrastruktūru, tāpēc ir jākoncentrē pakalpojumus. Visā Eiropā virzās uz slimnīcu darbības modeļu maiņu – Latvija nebūs izņēmums,” viņa sacīja.
Tikšanās noslēgumā vienojās, ka Alūksnes slimnīca iesniegs priekšlikumus, ko mainīt slimnīcas darbībā, savukārt ministrijas pārstāvēm savi solījumi tagad jānoformē rakstiski. “No VM nebūs uzstādījuma, ka izmaiņām jānotiek 2013. vai 2014.gadā, jo termiņš ir 2018.gads. Vēl turpinām diskusijas, apkopojam priekšlikumus, bet 2015. vai 2016.gadā varam atkārtoti veikt slimnīcu darbības efektivitātes mērījumu. Ja būs uzlabojumi – pārskatīsim,” sacīja D.Mūrmane–Umbraško. Lai gan tikšanās noritēja teju pusotru stundu, tā arī neatbildēts palika jautājums, kāds ieguvums iedzīvotājiem būs no reformas un kāda būs līdzekļu ekonomija, to īstenojot, jo tādu datu neesot.
