Eduarda Vāla
sievas Annas Vālas atmiņas, pierakstītas 1986. gadā.
Par piedalīšanos
Latvijas Neatkarības karā Eduardam Vālam piešķirts zemes gabals
Kr. Barona ielā 5. 1932. gadā Vāls apprecējies un sācis būvēt
savu māju. 1932. gadā jau sākuši dzīvot nepabeigtā. Līdz galam
izbūvētas tikai divas telpas otrajā stāvā. Pirmais stāvs
atvēlēts galdniecībai. Galdniecība bijusi Vālu ģimenes
galvenais peļņas avots. Ēkai siltummūrus mūrējuši meistari no
Rīgas, bet ļoti nekvalitatīvi un nepareizi, jo pirmajā ziemā
ļoti saluši. Nākošajā gadā mūrējuši Tīlāni no Alsviķiem
un tā viss stāv vēl šodien.
Ilustrētā
Tehnika. Motors un sports, Nr.11 (01.11.1937) par Vāla galdniecību
vēsta: “Ed. Vāles mēbeļu galdniecība Alūksnē, dib. 1933.
g. Plašo uzņēmumu vada Vāls, kuram jau 15 gadu ilga prakse. Firma
nostādīta pēc jaunākām techniskām prasībām ar modernākām
mašīnām. Darbojas biezumēvelmašīna, taisnā ēvelmašīna,
frēzmašīna, urbjmašīna un apaļzāģi. Izgatavo visas modernās
mēbeles, kā arī būvniecības piederumus, ko apstrādā ar
mašīnām, kas iegādātas pazīstamajā Bibergera firmā un ar
saviem ražojumiem apgādā Alūksnes, Gulbenes un Lejasciema
novadus. Pasūtījumi ienāk arī no lielākiem attālumiem.”
Darbnīcas ēku
Kr. Barona 5a pabeiguši tikai 1940. gada rudenī, kad jau bijusi
padomju valdība. A. Vāla centusies atrunāt, ka ēku nevajadzētu
tālāk būvēt, tāpat krievi noņems, bet Eduards atbildējis, ka
gan jau kādam tā ēka noderēšot. 1940. gadā ne darbnīca, ne
māja neesot nacionalizēta, ja kaut kāds viņu radinieks esot bijis
lielākā amatā krievu armijā. Ēka būvēta speciāli darbnīcas
vajadzībām (ne dzīvošanai, kā to tagad izmanto). Bijis ierīkots
arī pacēlājs (tagad teiktu kravas lifts) ar roku darbināms, no
pagraba līdz bēniņiem. Apsildīšanai ierīkotas krāsnis, kas
kurināmas ar zāģu un ēveļu skaidām. Darbnīcā ierīkota duša
strādniekiem, arī atpūtas un pārģērbšanās telpas .”
