Alūksnes, Limbažu, Valmieras un Valkas rajona 16 līdz 18 skrējēji divās dienās veica ceļu no Ainažiem līdz Zaicevai pie Latvijas – Krievijas robežas.
Alūksnes, Limbažu, Valmieras un Valkas rajona 16 līdz 18 skrējēji divās dienās veica ceļu no Ainažiem līdz Zaicevai pie Latvijas – Krievijas robežas. Katrā apdzīvotajā vietā skrējējus un riteņbraucējus gaidīja vietējie iedzīvotāji, kas tic “Ziemeļu stīgas” projekta realizācijai.
“Bijām pārsteigti, ar kādu sirsnību sagaidīja un pavadīja skrējiena dalībniekus. Ainažos mūs cienāja ar žāvētām zivīm, Rūjienā – ar saldējumu, Naukšēnos veldzēja ar minerālūdeni, Valkā cienāja ar kliņģeri un skandēja dziesmas. Kārķu baznīcā notika dievkalpojums. Pededzē dejoja krievu tautas dejas un dziedāja častuškas. Tādi ir cilvēki, kas dzīvo pierobežā,” laikrakstam stāsta pasākuma idejas autors un organizators Vilnis Veļķeris.
Skrien čempions
Pasākuma organizatori secina, ka ministrijas ir grūtāk “sakustināt” nekā četru rajonu daudzus tūkstošus iedzīvotāju. Jauniešu grupas skrēja līdzi, bet gados vecāki cilvēki ar velosipēdiem pavadīja riteņbraucējus. “Skrējēju grupa iekļāvās paredzētajā laikā visos ceļa posmos. Starp viņiem bija Latvijas čempions maratonā Ziedonis Zaļkalns no Smiltenes, Ņina Blūma no Valmieras, biatlonisti Intars Berkulis, Oļegs Pidhačnijs, Kristaps Lībietis un Dāvis Putnis no Alūksnes un Igora Krasta riteņbraucēji. Viņi noskrēja apmēram 220 kilometru,” uzsver V.Veļķeris. Alūksnes rajonā “Ziemeļu stīgas” dalībniekiem piebiedrojās skrējēji un riteņbraucēji Gaujienā, Veclaicenē, Ziemeros, Apes Kalpakos, Kolberģī, Visikumā, Zaicevā un Pededzē. Pie Alūksnes ezera atpūtas vietas “Šūpalas” stafetes kociņa nesējiem pievienojās Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri, kas trīs kilometrus skrēja pilnā apbruņojumā. “Ziemeļu stīgas” dalībnieki ir pirmie, kas redzēja jaunceļamā Pededzes robežpārejas punkta telpas. Kad pasākuma noslēgumā izskanēja himna un runas, sāka līt lietus.
Trūkst finanses
Alūksnes rajona attīstības un finansu nodaļas vadītājs Nauris Kalniņš atzīst, ka “Ziemeļu stīgas” teritorijā dzīvojošos interesē ceļa būve. Viņi cer, ka šis pasākums ietekmēs projekta realizāciju un reģiona attīstību. “Ministriju darbinieki atbalsta rakstiski, bet paši pasākumā nepiedalījās. No Saeimas deputātiem Valkā pievienojās Juris Dobelis un Dzintars Ābiķis, kas bija arī seminārā Gaujienā. Abi atzina, ka viņu nostāja atšķiras no citu deputātu uzskata par šo projektu,” informē N.Kalniņš. Ielūgumi uz skrējienu “Ziemeļu stīga” bija izsūtīti visām Saeimas frakcijām un ministrijām, kuru atbalsts nepieciešams projekta realizācijā.
Gaujienā semināra dalībniekus informēja, kādas atbildes ir devušas ministrijas. “Visvairāk gaidījām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), bet atbalstu sola vienīgi Satiksmes ministrija. Nav saprotams, kāpēc VARAM atbalsta tikai vides, bet ne reģionālos projektus. Tā ir valsts problēma, kam vajadzīga lielāka preses uzmanība,” akcentē N.Kalniņš. Satiksmes ministrija ir atbildējusi, ka atbalsta ceļa “Ziemeļu stīga” iekļaušanu valsts investīciju programmā, kur tas ir viens no prioritārajiem. Ceļu sakārtošanai paredz 75 miljonus latu, bet “Ziemeļu stīgas” projekta realizācijai ir nepieciešami apmēram 13,5 miljoni latu.
Turpinās nākamgad
No Staiceles uz Ainažiem klāj asfalta segumu “Ziemeļu stīgai”. Šogad bija paredzēts asfaltēt ceļu līdz Ainažiem, bet darbi ir apstājušies apmēram astoņus kilometrus no pilsētas. “Ceļu būvētāji ir gatavi turpināt darbus, bet Autoceļu fondā nav naudas,” uzsver N.Kalniņš. Ja valdība palielinās akcīzes nodokļa daļu autoceļu fondā, tad ir iespējams, ka šogad pabeigs asfaltēt ceļa posmu līdz Ainažiem. Ja tā nenotiks, tad ceļu pabeigs nākamajā gadā. “Ceļa remonta darbi šogad vairs nav paredzēti. Turpināsies projektēšana,” informē N.Kalniņš.
Jūlijā Rūjienā notiks “Ziemeļu stīgas” trešās sporta spēles. Projekta dalībnieki vienojušies, ka nākamgad būs arī skrējiens, bet ir dažādi viedokļi par pasākuma norises veidu. V.Veļķeris uzsver, ka pasākumus turpinās kaut desmit gadu, kamēr būs realizēts projekts “Ziemeļu stīga”.
