Pērn gada nogalē plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja Alūksnes novada pašvaldības publiskotais ziņojums par gaidāmo skolu tīkla nākotni novadā no 2021. gada, kas paredzēja vairāku pagastu pamatskolu slēgšanu.
Kopš tā laika bijušas daudzas tikšanās – gan vecākiem un pedagogiem, gan pieaicinot domes vadību un deputātus. Lai izzinātu, kādi priekšlikumi izskanējuši un cik tālu šobrīd pavirzījies skolu reformas jautājums, uz sarunu aicinājām Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieku, Sociālās, izglītības un kultūras komitejas vadītāju Aivaru Fominu.
– Iepriekšējā intervijā paudāt, ka dzirdams pārsvarā neapmierinātās sabiedrības viedoklis. Vai šobrīd arī apmierinātā daļa paudusi viedokli pašvaldībā?
– Pagājušajā nedēļā kopā ar domes priekšsēdētāju piedalījāmies Alūksnes pilsētas sākumskolas konferencē. Arī tur runājām par gaidāmo skolu reformu, no kuras nekur neaizmuksim – tā būs jāveic, jo bērnu skaits samazinās. Klausoties mūsu runāto, zālē cilvēki piekrītoši māja ar galvu. Tā ir sabiedrības zīme. Mēs šo situāciju necenšamies saasināt, kamēr valstiski nav zināmi spēles noteikumi. Piemēram, kā mēs varam runāt par skolu reformu, ja nezinām potenciālo Alūksnes novada teritoriju? Radīsim savu shēmu, bet pēc tam varbūt novadam pievienosies vēl kāda teritorija – ja tā notiks, skolu tīkls atkal būs jāpārveido.
– Tad radītais ziņojums bijis veltīgs darbs?
–Noteikti nē! Ziņojumā apkopotā informācija un fakti ir reālās situācijas atainojums, ko esam atrādījuši arī vienai no Latvijas vadošajiem speciālistiem izglītības jomā – viņa to caurskatīja, sniedza profesionālus ieteikumus ar papildinājumiem, ko jau ņemam vērā. Līdz ar to šis ziņojums mums ir vērtīga bāze, ko pielabojam. Piemēram, pagastu pārvalžu vadītāji kopā ar Izglītības pārvaldes vadītāju kartē ir atainojuši provizorisko bērnu skaitu pa vecumposmiem Alūksnes novadā uz 2021. gadu. Par to, kā pirmsskolas vecuma bērnus un skolēnus nogādā skolā – pašvaldība, sabiedriskais transports, vai pašvaldībai ir noslēgts līgums ar vecākiem par to. Vēl jāveic liels darbs, lai izvērtētu finanšu ieguldījumus, kas pēdējos gados veikti izglītības iestāžu infrastruktūrā. Gaidīsim turpmākos spēles noteikumus no valdības, tad varēsim rīkoties tālāk. Šobrīd iestājies nosacīts miers – turpinām gatavot argumentus visām situācijām.
– Kas bija pieaicinātais eksperts?
– Šā cilvēka personību atklāt nevēlētos, bet viņa ir viena no vadošajiem speciālistiem izglītības jomā Latvijā. Es šim cilvēkam ļoti uzticos.
– Ziņojuma uzlabotā versija pēc tam būs publiski pieejama sabiedrībai?
– Mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis. Par visām iespējamām izmaiņām vispirms diskutēs novada domes komiteju sēdēs, tikai tad lēmumu pieņems domes sēdē. Visas šīs sēdes ir atklātas.
– Cik un kādas tikšanās bijušas ar sabiedrību, skolām pēdējo mēnešu laikā?
– Pirmā tikšanās bija Strautiņos, kur cilvēki bija ļoti “uzkurināti”. Uz Pededzi biju aizbraucis pats, Bejā bija deputāts Modris Lazdekalns, Jaunannā tikās vecāki un pedagogi, nepieaicinot pašvaldību, bet no Malienas saņēmām viņu veiktās aptaujas datus. Novadā ir saņemti arī jautājumi no visām šīm skolām, esam devuši pagaidu starpatbildi.
No sabiedrības šobrīd izskan viedoklis, ka mūsu īstenotās reformas rezultātā nebūs bērnu un pagastos daudz kas izzudīs. Bet patiesībā jau ir otrādi – reformu esam spiesti veikt, jo bērnu jau šobrīd nav… Turklāt valstī iecerēts īstenot izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču izglītību, paaugstinot kvalitāti daudzējādās jomās – to visu mums būs jāievieš arī Alūksnes novadā. Tādēļ runājam par to jau tagad. Uzskatu, ka Alūksnes novadā vecākiem un bērniem priekšrocība būs tā, ka viņi būs jau sagatavoti tam, būs sevī izvērtējuši, kā tālāk būt un kurā skolā vislabāk savu bērnu sūtīt.
– Tomēr iedzīvotāju bažas ir ļoti labi saprotamas, jo viņi apzinās, ka, likvidējot skolas, pagasti paliks vēl tukšāki un klusāki…
– Jā, skola ir kā sabiedrības centrs un skolotāji – vietējās kultūras nesēji. Bet – daudzos gadījumos Alūksnes novadā tie skolotāji nemaz nedzīvo uz vietas pagastā, kur ir skola. Ir skolotāji, kuri ir pamatdarbā – un arī tie visi nedzīvo uz vietas –, un ir tādi, kuri brauc mācīt no citām skolām. Jau tagad pirms jaunā mācību gada skolu direktoriem ir problēmas nokomplektēt skolotāju sastāvu. Kad ieviesīs kompetenču pieeju, skolotājs nevarēs divas minūtes pirms stundas atbraukt un trīs minūtes pēc stundas aizbraukt uz citu vietu un visu atstāt!
2018. gadā pirmo reizi Alūk-snes novada budžetā visām pirmsskolas grupām paredzējām 500 eiro – katrai – mācību līdzekļu iegādei un vides uzlabošanai, gatavojoties kompetenču pieejai. Esam bijuši klātienē apskatīt, kā šie līdzekļi izlietoti. Secinām, ka tas noticis ļoti dažādi – gan ar fantastisku izdomu, gan vienkārši nopērkot žurnālu galdiņu… Dzirdējām atrunas, ka vēl jau tas nav, vēl jau neprasa… bet – ja tas ir vērtīgi bērnam, tad kādēļ jau tagad viņam to neiedot? Turklāt ne jau viss ir naudā. Ar izdomu bija radīti brīnišķīgi uzskates materiāli, izmantojot dabas veltes un klāt nopērkot pašu nepieciešamāko, un bija arī dators un žurnālu galdiņš… Es piekrītu, ka vajag arī tos, bet šoreiz nauda tika piešķirta ar konkrētu mērķi. Šogad arī gribam rast iespēju piešķirt šādu finansējumu pirmsskolu grupām.
– Līdz janvārim pašvaldībā gaidīja priekšlikumus par tālāko darbību. Cik un kādi saņemti?
– Maz bija konstruktīvu priekšlikumu – vairāk bija pausts, ka skolas likvidēt nevajag, jo tad būs sliktāk tas un tas. Piemēram, ka bērni pieraduši mācīties mazā skolā un lielā nevarēs adaptēties. Izskanēja arguments, ka, mainot skolu, bērnam nebūs iespējas apmeklēt interešu izglītības pulciņus, bet – mazajā skolā jau ir ļoti niecīgas interešu izglītības iespējas, pilsētā un lielajās skolās to ir vairāk! Piemēram, jau šodien zinām vecākus, kuri savus bērnus no pagastiem ved uz interešu izglītības nodarbībām Alūksnē.
Vēl ieskatam – uz 2021. gadu Alūksnes novadā ir kāds pagasts, kur paredzam dzīvojam 51 bērnu, bet jau šodien 26 no viņiem nav uz vietas, jo mācās citur. Bet – mēs būsim spiesti kaut ko darīt, ja arī tie 25 bērni pagastā paliks, jo tad ne skolotāju kolektīvu nokomplektēsim, ne samaksāt viņiem varēsim, ne normālu klasi izveidot. Mēs nevaram iebāzt galvu smiltīs kā strausi un teikt, ka pāries – nu nepāries! Bērnu nav, tādēļ labāk ir laikus meklēt risinājumus un būt gatavam, nevis trauksmes signālā kaut ko ķert un grābt.
– Jaunā Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paudusi, ka mazās skolas būtu saglabājamas.
– Jā, īpaši Austrumu robežas skolu kontekstā viņa to ir paudusi, tādēļ ļoti gaidām tikšanos ar jauno ministri. Mums, Alūksnes novada pārstāvjiem, tikšanās laiks nolikts 28. februāra rītā uz 45 minūtēm. Gribam izzināt ministrijas viedokli par mazo skolu saglabāšanu laukos un izmaiņām pedagogu darba samaksā. Par skolu reformu teritoriālās reformas kontekstā. Tāpat gribam pārrunāt situāciju sporta būvju jomā Alūksnē un nepieciešamību izbūvēt izglītības un sporta centru, jo šobrīd publiski izskanējuši dažādi viedokļi, vai sporta būvēm paredzēto finansējumu labāk ieguldīt betonā vai cilvēkos.
– Līdz šim vairāk runā par pagastu skolām, bet kā reforma skartu Alūksnes skolas?
– Ir iespējami trīs varianti: visa Alūksnes pilsētas sākumskola tiek pārcelta uz ģimnāzijas telpām; tiek pārcelta tikai daļa no sākumskolas klasēm uz ģimnāziju; viss paliek pa vecam – katra skola savā ēkā. Savukārt Alūksnes novada vidusskola paliktu kā atsevišķa izglītības iestāde. Jautājums, protams, arī par to, cik skolēnu būs Alūksnes skolās. Turklāt abu Alūksnes skolu sa-plūšana būs iespējama tikai tad, kad ģimnāzijā pabeigs lielo remontu.
Jāuzsver, ka arī pagastos ir daudz gudru, talantīgu bērnu un labi skolotāji. Ja viņi būtu vēl labākā vidē, tad, pieļauju, rezultāti būtu vēl labāki. Negribam Alūksnes novada skolas savā starpā salīdzināt vai pretnostatīt – visas cenšas, domā par bērniem, tikai bērnu skaits ir tāds, kāds ir, turklāt valsts sistēma jau vairākus gadus nosaka, ka nauda seko bērnam. Piemēram, savulaik Annas pagastā pirmās problēmas ar skolēnu pārvadājumiem sākās, kad slēdza Annas pienotavu. Līdz tam cilvēki ar zirgiem veda pienu uz pienotavu, un bērni ratos brauca līdzi uz skolu, kājas vien šūpodami. Pienotavu laiks sen pagājis, laiks rit uz priekšu un daudzas lietas, ko pirmajā brīdī nepieņemam, pēc tam šķiet pašsaprotamas.
– Kaimiņos Gulbenes novadā šobrīd ir ļoti saasināta situācija, jo plānots četras skolas slēgt un vēl vairākas reorganizēt.
– Jā, turklāt jau šā gada rudenī. Cik man ir informācija par to, kā noritēja sapulce Stāmerienā, tad situācija ir identiska, kā notika mums sapulce Strautiņos: izskanējuši tie paši jautājumi, nesapratne. Bet būtiska atšķirība ir, ka mēs publiskojām jau darba grupas ziņojumu un redzējumu par nākotnes iespējamību no 2021. gada, bet gulbeniešiem tas plānots jau no šā gada rudens.
