Sestdien pirmajā forumā pulcējās kristīgie skolotāji, arī 19 pedagogi no Alūksnes rajona. Viņi pauda atbalstu kristīgās mācības kā izvēles priekšmeta ieviešanai skolu programmās no nākamā gada 1.septembra.
Sestdien pirmajā forumā pulcējās kristīgie skolotāji, arī 19 pedagogi no Alūksnes rajona. Viņi pauda atbalstu kristīgās mācības kā izvēles priekšmeta ieviešanai skolu programmās no nākamā gada 1.septembra.
“Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis teica, ka tagad ir dota izvēles iespēja, kuras līdz šim nebija. Bērniem stāstīja tikai vienu patiesību, neļaujot izvēlēties, ka ir cita morāle un ētika,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona skolu kristīgās ētikas metodiskās apvienības vadītāja Eva Kliesta.
Viņa uzskata, ka tagad nevienam neko neuzspiežot un bērni varot izvēlēties, vai mācīties kristīgo mācību vai ētiku. Mazajās klasēs tas ir atkarīgs no vecākiem, jo bērni paši savu izvēli vēl neizdara.
“Atbalstu to, ka Izglītības un zinātnes ministrija attieksmi pret kristīgo mācību aicina veidot pakāpeniski. Nākamgad izvēle būs tikai 1. klasēs – mācīties ētiku vai kristīgo ētiku. Tai būs atvēlēta viena stunda nedēļā. Iecerēts, ka ar laiku šī izvēle varētu būt līdz 9.klasei.Vecākajās klasēs šie priekšmeti varētu būt saistīti ar kultūru, reliģiju un vēsturi,” norāda metodiskās apvienības vadītāja. Visas konfesijas ir vienojušās, ka šī mācība būs ekumēniska – par vispārīgiem kristietības principiem, proti, par trīsvienīgo Dievu, baušļiem, Kristu un tamlīdzīgi.
Alūksnes rajonā kristīgās ētikas metodiskā apvienība darbojas nepilnus divus gadus. “Alūksnes rajonā ir skolas, kam ir labas kristīgās tradīcijas jau daudzus gadus. Īpaši jāizceļ Liepnas internātskola un skolotāja Teresija Krutina. Arī Apes vidusskolā un Jaunlaicenes pamatskolā ilgus gadus māca šo priekšmetu pat vairāki skolotāji, tāpat arī Liepnas vidusskolā,” uzsver E.Kliesta. Alūksnes pilsētas skolās dažus gadus kristīgā mācība bijusi kā fakultatīvas nodarbības. Alūksnes sākumskolā četrus gadus darbojās kristīgā klase skolotājas Ainas Albertiņas vadībā, bet šogad 5.klase šo mācību turpina apgūt fakultatīvās nodarbībās.
“Uztraukums par kristīgās mācības ieviešanu rodas, jo daļa baidās, ka cilvēki sāks vairāk domāt. Visbriesmīgākais ir tad, ja cilvēkam uzspiež pārliecību, īpaši kristīgos jautājumos. Arī forumā izskanēja doma, ka vienlīdz nepieņemams ir karojošs kristietis un karojošs ateists,” norāda E.Kliesta.
D.Ozoliņa Apes vidusskolas skolotāja Līvija Sekača pozitīvi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju, ka skolās ir jāmaina attieksme pret kristīgām vērtībām. “Forums bija svētīgs. Ir jādomā par to, kā ar šīs mācības palīdzību bērnos ieaudzināt mīlestību, žēlastību un līdzjūtību, iemācīt atšķirt to, kas ir labs un kas ir ļauns. Skolēniem ir interese par Dievu, un viņi paši atzīst, ka Dievs viņiem ir palīdzējis,” komentē L.Sekača.
Kristīgo mācību var pasniegt skolotāji, kam ir augstākā pedagoģiskā izglītība, kuriem ir rekomendācija no kādas oficiālas konfesijas un kristīga izglītība (vēlams augstākā). Var būt arī kursos iegūtas zināšanas. “Alūksnes rajonā netrūkst skolotāju, kas māca kristīgo mācību. Tikai uz dažām skolām viņiem vajadzētu braukt,” apgalvo E.Kliesta.
