Alūksnes un Apes novadu skolās – izlaidumu laiks. Mirklis pirms tālākā ceļa gan 9., gan 12. klašu absolventiem, pārdomu brīdis arī skolotājiem un vecākiem – kādu ceļu iet tālāk un nekļūdīties savā izvēlē?
Sanita Bordāne, Liepnas vidusskolas 9. klases audzinātāja:
“Gaidot izlaidumu, esmu tikpat satraukta kā mani audzēkņi, jo ir prieks un vienlaikus skumīgi, jo jāatvadās no kārtējās audzināmās klases, kas man bija ceturtā audzināmā klase. Protams, katrs izlaidums ir citādāks, bet izjūtas ir līdzīgas, jo ir pierasts pie bērniem. Manā audzināmajā klasē bija tikai divi skolēni, audzināju viņus no 6. klases un kopā ar 8. klasi – tas nozīmē, ka nākamgad atkal būs izlaidums.
Mani devītie ir Kristers Pazāns un Viktorija Kolotilina. Kristeram ļoti patīk sportot, bet Viktorijai – zīmēt, un abi viens otru papildina. Jāteic, ka astotie un devītie bija patstāvīgi, daudz ko darīja paši, uz viņiem varēja paļauties, skolēni ieklausījās manā viedoklī, es – viņējā, un mūsu attiecības bija balstītas uz sadarbību.
Esmu latviešu valodas skolotāja un, runājot par eksāmeniem, neteiktu, ka latviešu valodas eksāmens bija viegls. Vadīju eksāmenu vēsturē, kur uzdevumi bija balstīti uz teksta izpratni, lasītprasmi. Dažkārt risinājumu varēja atrast tekstā, tikai tas jāmēģina izlobīt. Bija jūtama mācību priekšmetu sasaiste, jo, piemēram, vēstures eksāmenā bija ietverta tēma par jaunlatviešiem, kas tiek apgūta arī literatūrā.
Šis būs pēdējais izlaidums Liepnas vidusskolā, jo to reorganizēs ar nākamo mācību gadu par pamatskolu. Tas ir sāpīgi, jo strādāju šajā skolā kopš 2000. gada, bet jāapzinās, ka mēs tur neko nevaram ietekmēt. Ir jādzīvo ar domu, ka nekas jau nebeidzas, viss turpinās, jo tad skatījums uz nākotni varētu būt optimistiskāks. Patīkami tas nav, bet tā ir realitāte. Dzīve ir jāpieņem tāda, kāda tā ir. Skolotāji tādēļ nestrādās mazāk atbildīgi.
Izlaiduma vadmotīvs mums šogad būs skolas laiku glezna, jo visi, kuri sanākuši, ir piedalījušies šīs gleznas tapšanā. Paši ir veidojuši šo gleznu, tā ir pabeigta, absolventi uz molberta uzvelk jaunu audeklu un sāk jaunu savas dzīves gleznu.
Skolas absolventiem – gan devītajiem, gan divpadsmitajiem – vēlu veiksmi un nebaidīties no savām kļūdām! Ne vienmēr var izdarīt pareizo izvēli, bet mēs varam mācīties no savām kļūdām un pieredzes. Lai viņiem veicas! Durvis ir vaļā, un laiks doties ceļā.”
Ernests Kristiāns Jantons, Alūksnes novada vidusskolas 12. klases absolvents:
“Alūksnes novada vidusskolā iestājos, jo tur māca valsts aizsardzības mācību. Bija jāiestājas jaunsardzē un pirmais skolotājs, kurš kļuva arī par manu nozīmīgāko skolotāju un motivatoru, bija Andris Čečiņš. Tieši viņš aizsūtīja mani uz pirmo nometni, pēc kuras apmeklējuma man arī iepatikās jaunsardzē un sapratu, ka tas ir domāts man. Skolotājs mudināja arī stāties Zemessardzē, ko arī esmu izdarījis. Otra skolotāja ir Inese Marķitāne, kura mani ņēmusi līdzi uz daudzām nometnēm un motivējusi.
Absolvējot 12. klasi, visgrūtākais eksāmens bija matemātikā – ja zini, tad zini, ja nezini, tad sāc kombinēt savu matemātiku. Angļu valodas eksāmenā daudzi uzdevumi bija pārāk vienkārši, man šķiet, tur bija kaut kāda “fīča”. Nevar būt, ka ir tik vienkārši! Latviešu valodas eksāmens bija balstīts uz teksta izpratni, bet katrs to izprot savādāk, tādēļ nezinu, kāds būs rezultāts.
Mūsu klases kolektīvā bija dažāda rakstura cilvēki, mēs papildinājām cits citu, ja vajadzēja, palīdzējām cits citam. Dzīvē tas nāk atpakaļ – ja tu palīdzēsi kādam, arī tev palīdzēs. Ar tādu moto dzīvoju arī es. Mūsu skolotāji bija pretimnākoši, centās motivēt labākām sekmēm, bet arī no skolēna jābūt lielākai atdevei. Uzskatu, katrā skolā vajadzētu mācīt pirmo medicīnisko palīdzību, arī komunikāciju, jo šī prasme dzīvē noder katram.
Pēc vidusskolas beigšanas gribu studēt Aizsardzības akadēmijā, jo tā pilnveido cilvēku fiziski un arī izglīto. Ja netikšu tur, domāju iet uz profesionālo dienestu, jo – ja arī nekļūšu par virsnieku, palikšu strādāt militārajā struktūrā.
Ikvienam dzīvē novēlu atrast savu mērķi un virzīties uz to jau savlaicīgi, noskaidrot, ko vēlies sasniegt, jo ne vienmēr skolēni 11. un 12. klasē to zina. Saviem klasesbiedriem un citiem absolventiem vēlu – lai izdodas atrast savu īsto vietu, lai mēs kopā padarītu labāku dzīvi Latvijā.”
Dace Plaude
