Ingrīda: “Ticība ir ticība, bet mūsu laikā ne tikai Dievs savieno, bet to dara arī valsts iestādes. Ja laulība ir noslēgta baznīcā, mācītājam 14 dienu laikā dokumenti par laulības noslēgšanu ir jānodod vietējā dzimtsarakstu nodaļā.
Ingrīda: “Ticība ir ticība, bet mūsu laikā ne tikai Dievs savieno, bet to dara arī valsts iestādes. Ja laulība ir noslēgta baznīcā, mācītājam
14 dienu laikā dokumenti par laulības noslēgšanu ir jānodod vietējā dzimtsarakstu nodaļā. Dzimtsarakstu nodaļa sastāda laulības reģistru, un tikai tad valsts šo laulību ir atzinusi, nodrošinot laulātajiem visas viņu tiesības. Diemžēl mācītāji ne vienmēr ir uzdevumu augstumos, kad jāsakārto dokumenti. Ir dzirdēti gadījumi, kad pēc laulībām baznīcā neizsniedz laulības apliecību, jo tieši attiecīgajam mācītājam nav tiesību laulāt. Cilvēks nonāk nepatīkamā situācijā – Dieva priekšā ir vīrs un sieva, valsts priekšā – nav, jo laulību nevar pierādīt ar dokumentiem. Sievai jāmaina pase, jāreģistrē bērnu dzimšana, tad prasa uzrādīt laulības apliecību. Par mantošanu labāk nerunāsim. Sieva vai vīrs ieguldīs līdzekļus, darbu, bet izrādīsies, ka likuma priekšā viņi ir pilnīgi sveši cilvēki. Ieteiktu cilvēkiem, kuri noslēdz laulību baznīcā, pēc kāda laika neuzkrītoši painteresēties vietējā dzimtsarakstu nodaļā, vai viņi tiešām ir sareģistrēti. Citādi vēlāk paļāvību var gauži nožēlot.”
www.dzirkstele.lv
