Šodien “Alūksnes Ziņās” lasāms raksts par Alūksnes novada domes lēmumiem saistībā ar daudzdzīvokļu mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanu, kam pašvaldība ir iedalījusi savu līdzfinansējumu. Regulāri sekojot pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, šoreiz pārsteigumu radīja tas, ka lēmumiem par šo tēmu uzlikts slepenības zīmogs. Jā, vienmēr, kad esam zvanījuši Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim vai vietniekam Dzintaram Adleram, ir sniegtas atbildes, skaidrojumi par dažādiem jautājumiem. Atbildes ir arī šoreiz, bet atzīstu – īsti pamatotu skaidrojumu šoreiz tā arī neguvu… Varbūt jūs, lasītāji, gūsiet, izlasot minēto rakstu.
Manuprāt, arguments nav tas, ka bija vēlme izvairīties no informācijas publiskošanas par SIA “Alūksnes nami” pārsūdzēto sava naudas devēja lēmumu. Arguments nav arī tas, ka tā ir tikai “izcila sakritība”. Arguments nav vēlme izvairīties no politiskā teātra, ko domē spēlējot deputāts Ainars Melders. Bet lielākais pārsteigums bija Dz.Adlera atklāsme par vēlmi pašvaldības komiteju sēdes labprāt visas rīkot kā slēgtās – kā viņš to pamatoja, lai varētu konstruktīvi strādāt un
A.Melders nespēlētu politisko teātri.
Pašvaldības komiteju un domes sēdes regulāri apmeklēju vismaz desmit gadus – kopš Alūksnes pilsētas domes laikiem, kad domes priekšsēdētājs vēl bija Guntārs Bērziņš. Ir, ar ko salīdzināt, un jāatzīst, ka esošais Alūksnes novada domes sasaukums atšķiras no visiem iepriekšējiem ar vēlmi slēpties no publiskās telpas un daudz ko izrunāt kuluāros, publiskajā telpā nākot ar vienu viedokli. Bet – tā pazūd viedokļu dažādība, domu apmaiņa un rodas priekšstats, ka lielākajai daļai esošo deputātu vispār nav sava viedokļa. Opozīcija vienmēr raks pret koalīciju, kritizēs – tas ir viņu pienākums. Atklāti paliek jautājumi, vai vienam deputātam A.Melderam ir tik liels spēks, ka vadība ar viņu cīnās šādām metodēm, vai pārējiem deputātiem ir bail izteikt publiski savas domas vēlētāju priekšā, vai no viņiem pašiem baidās domes vadība, ka publiskajā telpā izskanētu pretējs viedoklis arī no koalīcijas rindām? Vai arī tās ir kopējās bailes no sabiedrības, no sabiedrības vērtējuma un kritikas par deputātu darbu, ko šodien ir plašas iespējas izteikt ne tikai deputātu pieņemšanās, bet arī interneta vidē? Ļoti skumji, ja tās patiesi ir bailes no sabiedrības. Man šāds gājiens devis informāciju, par ko noteikti nebalsošu nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Slēpjas parasti tie, kam ir, ko slēpt vai par ko slēpties. Vienmēr esmu iestājusies par to, ka jāsaka taisnība: arī tad, ja tā ir nepatīkama, jāprot to izskaidrot un pamatot. Tā ir laba tēla radīšana, jo – ja skapī grib noslēpt skeletu, tas agrāk vai vēlāk no skapja izkrīt, un tad gan ir grūti izskaidrot, kas un kā… ◆
