Apgaismības laikmeta darbinieka, mākslinieka, gleznotāja, etnogrāfa, vēsturnieka Johana Kristofa Broces “Zīmējumu un aprakstu” 4. sējumā ievietots viņa domubiedra mājskolotāja, gleznotāja, arhitekta Johana Vilhelma Krauzes zīmētais “Vecās un jaunās Alūksnes baznīcas skats līdz ar nopostītām pils drupām 1791. gadā”.
“Krauzes zīmējumā redzams skats uz Alūksni no Karatkalna – Karātavu kalna, arī Laurencenes, kas 18. un 19. gadsimtā bija baronu fon Fītinghofu īpašums,” stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova. Pie zīmējuma klāt pievienotais apraksts vēsta: “Skatupunkts ir Karātavu kalns – kam tāds nosaukums ir vēl no ordeņa mestru laikiem, jo tur bija soda vieta – Pleskavas lielceļā pie
200. versts staba no Rīgas. Redzama vecā, kā arī glītā, jaunā baznīca, starp kurām atrodas krogs. Sāņus no jaunās baznīcas uzmanību piesaista mācītājmuiža, tālāk aiz jaunās baznīcas ir muiža ar tās izpriecu mežiņu un kalnā – muižai piederošas vējdzirnavas. Pilsdrupas atrodas uz salas apmēram 600 soļu no krasta, un otrā pusē ezera atzars vairāk nekā 300 soļu attālumā šķir tās no Miroņkalna. Šis, tā dēvētais Miroņkalns, patiesībā ir pussala un ir augšgalā saistīts ar vecās baznīcas apkārtni; tas ietiecas caurmērā ap vienu versti ezerā. Uz kalna aiz šīs vecās baznīcas redzamas baterijas, no kurām krievi pēdējā aplenkuma laikā apšaudīja pili un no kurām vēl redzamas ambrazūras. Pa kreisi no baterijām kalna virsotnē atrodas jaunā kapsēta. Pārējo Miroņkalna virsmu šķērso daudzas ejas un grāvji, un tās nogāzes apaugušas lielākoties ar lapu kokiem, kas šur un tur skaisti pudurojas.”
Sagatavojusi Aivita Lizdika
