Alūksnes novada teritoriālās komitejas maija sēdes darba kārtībā atkal bija jautājums par dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, rosinot iedzīvotājiem pagastos pašiem uzņemties rūpes par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atzīst – pagastu pārvalžu vadītāju sanāksmē vienojās par trim risinājuma variantiem: atstāt apsaimniekošanu pagastu pārvaldēm kā līdz šim vai uzticēt to pagastu komunālās saimniecības darbiniekam. “Kā pēdējais variants būtu nodot mājas pagastos apsaimniekošanā SIA “Alūksnes nami”. Pagastu pārvaldes kopš gada sākuma ir ļoti daudz izdarījušas, lai risinātu šo jautājumu, bet pašvaldība vēl ļoti gaida atsaucību arī no pārējo māju iedzīvotājiem, kuri tomēr arī būtu gatavi uzņemties pārvaldnieka pienākumus paši,” saka J.Čugunova.
Baidās no atbildības
Komitejas sēdē katra pagasta vadītājs izklāstīja, kāda ir situācija un kādus risinājumus tai saskata. Katrā pagastā ir arī mājas, kur kāds dzīvoklis pieder pašvaldībai, turklāt vairākos dzīvokļos mitinās nelabvēlīgās ģimenes. Jaunlaicenē, Mālupē un Veclaicenē daļa iedzīvotāju jau nodibinājuši vai dibinās biedrības daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanai, bet daudzviet iedzīvotāji joprojām nespēj vienoties, jo uzskata, ka pārvaldnieks nav vajadzīgs vai arī nav cilvēka, kurš būtu gatavs uzņemties tādu atbildību. Jaunalūksnē problēmas rada vairākas daudzdzīvokļu mājas attālāk no centra, kā remontiem vajag daudz līdzekļu, un cilvēki nav gatavi to uzņemties. “Situācija mainās nemitīgi. Sākotnēji Jaunannā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vienojās, ievēlēja pārvaldnieku un apstiprināja apsaimniekošanas maksu, bet pagājušajā nedēļā pārvaldnieks atteicās no šiem pienākumiem. Iedzīvotāji sāk iedziļināties normatīvajos aktos un baidās no atbildīgo dienestu pārbaudēm, lielās atbildības, tāpēc skaidrības vēl pašlaik nav,” saka Jaunannas, Annas un Kalncempju pagastu pārvalžu vadītāja Vēsma Čugunova.
Bez dotācijas neiztikt
Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvalžu vadītājs Juris Griščenko uzskata, ka pārvaldniekam tomēr jābūt cilvēkam ar atbilstošu izglītību. “Nesaredzu šajos pagastos cilvēku, kurš varētu nodrošināt normatīvo aktu prasības. Ilzenē iedzīvotāji nevienosies – tāpat kā Alsviķos. Strautiņos katrai mājai ir savs mājas vecākais, kurš arī organizē māju apsaimniekošanu, bet nav gatavs nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldības likuma normas,” stāsta J.Griščenko. Viņš rosina dzīvojamo fondu pagastos pārņemt “Alūksnes namiem”. “Bet arī tad, manuprāt, neiztiks bez pašvaldības dotācijas. Nealgots cilvēks par brīvu to nedarīs,” secina J.Griščenko. Viņš aprēķinājis – lai pagastos būtu daudzmaz rentabli izveidot apsaimniekošanas uzņēmumu, jābūt
10 000 kvadrātmetru, ko apsaimniekot, un minimālajai apsaimniekošanas maksai par kvadrātmetru jābūt 40 santīmu. Tad pārvaldniekam varētu maksāt 350 latu algu. Arī Mālupes un Liepnas pagastu pārvalžu vadītāja Iveta Priede uzskata, ka jebkurā variantā, ko pieņems kā galīgo, tāpat pašvaldībai būs jādotē māju apsaimniekošanu – vai caur “Alūksnes namiem”, vai caur pagastu pārvaldēm, kā pašlaik.
Jāmaina noteikumi
Savukārt Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu pārvalžu vadītāja Iveta Vārtukapteine rosina nākotnē mainīt novada saistošos noteikumus par kārtību, kā piešķir pašvaldības dzīvojamo platību. “Tagad tikai noteiktai iedzīvotāju kategorijai tos piešķir, bet tie, kuri nav maznodrošināti, pašvaldības dzīvojamo platību saņemt nevar. No pilsētas neviens nenāks dzīvot uz Veclaiceni – īpašumus, uz kuriem neviens nepiesakās, varētu piedāvāt interesentiem,” viņa saka, gūstot atsaucību savam priekšlikumam arī no citiem kolēģiem. Teritoriālās komitejas vadītājs Jānis Nīkrencis pieļauj – ēkas, kur pašvaldībai pieder daļa dzīvokļu, nevar nodot “Alūksnes namiem”, lai “neizraisītu karu”. Komitejas sēdē gan vēl nevienojās par galīgo risinājuma variantu, norādot, ka pie šā jautājuma turpināšot strādāt.
