Ja uzrunāsiet kādu veci ar bārdu,
Kas viņam sasitās ar Alūksnes vārdu,
Kā pirmie bez šaubām minēti tiks
Katrīna Pirmā un prāvests Gliks,
Un Bībeles muzejs – šis ūnikums,
Kas gadsimtu vērtības saglabā mums.
Un visiem tak zināms tuvu un tālu
Par Alūksnes kultūras potenciālu:
Daudz koru un deju kolektīvu,
Un izrādes mūsdienās gandrīz par brīvu…
Bet, ja to pašu jautātu Jānītim,
Viņš priekšroku dotu, protams, ka bānītim,
Saules tiltam un pilsdrupām salā,
Un Tempļa rotondai pilskalna galā,
Un Alūksnes ezera ūdenim tīram
Kā vasaras tveices možuma eliksīram.
Ko te vēl piebilst? Taisnība abiem
Alūksnes iedzimtiem cilvēkiem labiem.
Ja noskaņosimies visi tik pozitīvi,
Nebūsim drūmi, apbižoti un stīvi,
Ja jutīsimies arī garīgi brīvi,
Vieglāk ar paceltu galvu iesim caur dzīvi.
Lai salūta prieku paņemam līdzi uz mājām
Un svētku sajūtu ikdienā saglabājam!
