SIA “R un R Plus” izsolē ieguva tiesības iegādāties Alūksnes pašvaldības aģentūras “Alja” rūpnieciski nozvejotos zušus par sākumcenu – 6 latiem kilogramā. Diemžēl netika nozvejota pat puse no paredzētā daudzuma – vienas tonnas zušu.
“Daudzi droši vien domā, ka uzvarētājs izsolē var likt ezerā šņores un murdus zušiem, kā arī izmantot taci. Tā nebūt nav. Ir izveidota caurspīdīga sistēma, kas ir laba, bet droši vien to var vēl uzlabot. “Alja” nozvejo zušus, kurus pēc tam pārdod tam, kas tos ir nosolījis.
Turklāt nozvejā piedalās aģentūras padomes pārstāvis un aģentūras pārstāvis, taču neviens nespēj ietekmēt to, ka zuši neiet tacī.
“Iepriekšējā gadā tika nozvejota vairāk nekā tonna zušu, bet šogad tikai nedaudz vairāk par 400 kilogramiem,” salīdzina SIA “R un R Plus” valdes priekšsēdētājs Druvis Tomsons.
Gandrīz viss zivju daudzums tika nozvejots maijā, bet pēdējie zuši bija 8.jūnijā. Tas acīmredzot skaidrojams ar to, ka bija agrs un silts pavasaris, turklāt bija maz nokrišņu. Ezerā bija zems ūdens līmenis, tāpēc nevarēja taci atvērt uz pilnu jaudu. Ja tuvojās negaiss, to atvēra, bet pārējā laikā tas bija ciet. “Negaisu bija maz, bet tieši tādos laika apstākļos zuši iet upes iztekā, kur tie jūtas apdraudēti skaidrā bezvēja naktī,” atzīst D.Tomsons. Lielākais nozvejotais zutis svēra 2,15 kilogramus. Tāda zivs ir trekna, tāpēc pieprasītāki ir apmēram kilogramu smagi zuši.
Ēdienkartē ir, bet pasūtīt nevar
Lauku tūrisma un atpūtas kompleksā “Jaunsētas”, kurā ietilpst “Karīnkrogs”, D.Tomsons vēlējās piedāvāt kūpinātus zušus un citas zivis, kas ir pieprasītas. Latvijas likumdošana nepieļauj iespēju iegādāties svaigas zivis no makšķernieka, kas tās tikko izvilcis no ezera, bet tikai no sertificēta zivju audzētāja. Tas nozīmē, ka zušu iegāde no “Aljas” ir laba iespēja saņemt zivis ar visiem pavaddokumentiem. “Zutis, protams, ir prestižākā Alūksnes ezera zivs, tāpēc bija svarīgi to iekļaut ēdienkartē. Biju cerējis, ka būs apmēram tonna zušu. Tik lielu daudzumu varētu iztirgot apmeklētājiem sezonas laikā, ņemot vērā īpašo interesi par zivīm. Katrs otrais apmeklētājs prasa, kur ir Alūksnes ezera zutis. Protams, daudzi bija neapmierināti, ka zuši ir ierakstīti ēdienkartē, bet pasūtīt tos nevar,” atzīst D.Tomsons. Viņš ir interesējies, kā veikusies zušu rūpnieciskā zveja citviet. Arī Alauksta un Rāznas ezerā situācija bijusi līdzīga – salīdzinājumā ar pagājušo gadu nozvejots par 30 līdz 40 procentiem mazāk zušu.
Tāpat kā ar bitēm – neko nevar zināt
D.Tomsons atzīst, ka izsolē nākas pirkt kaķi maisā, jo nevar paredzēt, cik zušu nozvejos. Maijā zušu nozveja bija apmēram 30 – 40 kilogrami vienā naktī. Tad tūrisma sezona nebija vēl īsti sākusies, tāpēc daļa zušu tika pārdota par 6 – 6,50 latiem kilogramā. “Iepriekšējā gadā bija naktis, kad nozvejoja pat 150 kilogramus zušu, tāpēc šķita, ka nav vajadzības tos sasaldēt, lai saglabātu ilgākam laikam. Ja arī nākamgad uzvarēšu izsolē, tad zināšu, ka ir jānodrošinās, jo ar zušiem ir tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt,” spriež D.Tomsons. Rūpnieciski nozvejoto zušu izsole ir svarīgs ienākumu avots aģentūrai “Alja”, lai iegūtu naudu zivju mazuļu iegādei. Izsolē noteiktā sākumcena – 6 lati par kilogramu zušu – ir tuva pārdošanas cenai, tāpēc trūkst ieinteresētības pēc tiem braukt no attālākām vietām. Turklāt iespējams, ka jābrauc tikai pēc dažiem kilogramiem zivju.
