Domāju, ka ikviens, dodoties mežā ogot vai sēņot, ir ieraudzījis tur ne vien sēnes un ogas, bet arī atkritumus – izbērtus vai pat nomestus, iepakotus speciālos atkritumu maisos.
Domāju, ka ikviens, dodoties mežā ogot vai sēņot, ir ieraudzījis tur ne vien sēnes un ogas, bet arī atkritumus – izbērtus vai pat nomestus, iepakotus speciālos atkritumu maisos. Tas viss liecina, ka šie atkritumi mežā nav paši “uzradušies”, bet kāds tos apzināti ir izbēris.
Gribētos zināt, ko domā cilvēks brīdī, kad apzināti izber mežā atkritumus – plastmasas izstrādājumus un citus, kas dabīgi nesadalās. Vai viņam nerodas doma, ka pēc vairākiem gadu desmitiem pa šiem viņa izgāztajiem mēsliem staigās paša bērns un centīsies sameklēt meža zemenes? Varbūt arī kādu ogu starp plastmasas pudelēm atradīs – varbūt ne. Man ir neiespējami saprast cilvēkus, kas šādi rīkojas 21.gadsimtā, kad ir tik daudz firmu, kas rūpējas par atkritumu savākšanu un izvešanu. Vai tiešām vainīga ir taupība? Bet – ja jau pietiek naudas benzīnam, lai lielos maisus aizvestu uz mežu, tad pietiktu taču arī, ko samaksāt speciālai firmai?!
Šī ir kārtējā Latvijas problēma, kuru risināt var tikai paši iedzīvotāji, ieklausoties savā sirdsapziņā. Diemžēl atminos, ka arī bērnībā, kad gājām sēņot, mežā bedrēs bija sabērti dažādi atkritumi. Un diemžēl arī tagad pēc pāris gadu desmitiem, nesen braucot ogot, zem skaistas egles redzēju divus lielus, melnus maisus, kas bija pārbāzti ar atkritumiem. Un ne jau Ziemassvētku vecītis tos tur, zem eglītes, nolika…
Cilvēku bezatbildība, katru gadu izberot mežā arvien vairāk atkritumu, rada arvien lielākas problēmas akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Augusts pat ir pasludināts par Tīru mežu mēnesi, un ir uzsākta sociālā kampaņa “Nemēslo mežā!”. Statistikas dati liecina, ka mežos katru gadu atpūšas vismaz 82 procenti Latvijas iedzīvotāju un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grillus, ko atstāj turpat mežā. Vislielākās raizes vides speciālistiem sagādā plastmasas atkritumu īpatsvars. Palielinoties privātmāju skaitam un būvniecības aktivitātēm, palielinās arī industriālo un sadzīves atkritumu izgāšana mežā. Šo atkritumu savākšanai “Latvijas valsts meži” šogad izlietoja trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pērn – 80 000 latu! Vai tiešām tiem, kas mežu uzskata par izgāztuvi, nešķiet, ka šo naudu valsts varētu izlietot arī citiem mērķiem, nevis lai vāktu citu cūcības!
Diemžēl mežu piesārņotāji, uzberot savai sirdsapziņai atkritumus, tomēr spēj turpināt mierīgi dzīvot. Apšaubu, vai kampaņas laikā kādam no viņiem mainīsies attieksme un sirdsapziņa kļūs spēcīgāka par vēlmi izgāzt mežā atkritumus. Saprašanai ir jārodas pašos.
