Aizputes vidusskola ir pirmā no Latvijas skolām, kura pēc brīvlaika ir gatava uzsākt Latvijas bērnu un pusaudžu sirds veselības monitoringa sistēmu “Sirds pase”, ko piedāvā SIA “Data Pro Grupa” sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Vēstules ir saņēmušas visas skolas, bet ne visas steidz atbildēt. Par iecerēto skrīningu plašāk tika runāts arī Latvijas Skolu medmāsu asociācijas seminārā oktobra beigās.
Papildu darbs un iespēja
Aizputes vidusskolas medmāsa Dzidra Grundmane ir apmācīta, ir nodrošināts internetpieslēgums, ir nepieciešamā programmatūra, un, protams, skolā ir arī pats mobilais elektrokardiogrāfs.
“Tas, protams, būs liels papildu darbs, bet kaut kādus jauninājumus jau vajag. Turklāt tas būs ieguvums skolēnu veselībai. Piemēram, ja uznāk vājums sporta stundā, uzreiz var veikt kardiogrammu, tas diagnostikai ir svarīgi. Vēl viena priekšrocība – mobilo aparātu var ņemt līdzi, piemēram, uz sacensībām,” skaidro D.Grundmane. Aparāts atmiņā var saglabāt astoņas kardiogrammas.
Kā vēl vienu ieguvumu medmāsa min ārsta konsultāciju – bērnam nebūšot jābrauc pie kardiologa uz Rīgu, atzinums tikšot saņemts e-pastā pēc datu aizsūtīšanas. Turklāt ikgadējie mērījumi un sirds veselības stāvoklis tiks atzīmēti īpašā “sirds pasē” un noderēs precīzākai diagnostikai, ja problēmas ar sirds veselību uzradīsies vēlāk.
“Galvenais ir vecāku piekrišana, ar ģimenes ārstiem tas nav saistīts, taču man jau ārsti ir interesējušies, vai varēs regulāri pasekot bērnu veselības stāvoklim, vai varēs EKG taisīt arī ārpus sirds pases programmas,” stāsta skolas medmāsa.
Pārbauda ar pilotprojektu
SIA “Data Pro Grupa” valdes priekšsēdētājs Vladislavs Mazurs teic, ka problēmas ar sirds veselību Latvijā ir 9 līdz 17 procentiem bērnu atkarībā no vecuma grupas. “Ir paveikts liels darbs kopā ar Latvijas Kardioloģijas institūtu, pirms ieviest šo monitoringu. Tas ir arī liels, reāls solis e-veselības ieviešanā,” vērtē V.Mazurs. Apkopotā datubāze būšot pieejama visiem kardiologiem, kuri būs reģistrējušies sistēmā. Sevišķi svarīga agrīna diagnostika ir aritmijas gadījumā.
2008.gadā pārbaudīti vairāk nekā trīs tūkstoši skolēnu: 7,4 procentiem konstatētas sirds veselības stāvokļa novirzes no normas, apmēram 30 procentiem konstatēta nepieciešamība pēc papildu pārbaudes, atkārtotas izmeklēšanas. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis toreiz norādīja: “Īsto rezultātu tam, ka mēs šodien pievēršam uzmanību bērnu sirds veselībai, redzēsim, kad viņiem būs 40–50 gadi.”
V.Mazurs skaidro, ka individuālas ārstu konsultācijas būs pieejamas par maksu – 5 latiem. Par 50 santīmiem, kam vēl jāpieskaita PVN, katrs bērns saņems “automātiskas rekomendācijas”. “Tā nav ārstēšana, nekādi preparāti šādi netiks izrakstīti. Tiklīdz saņemam apmaksātus datus, ir atbilde, ko darīt tālāk. Ja kaut kas nav tā, kā vajadzētu, var doties pie ārsta jau ar simt procentu garantiju, ka tas ir jādara,” klāsta V.Mazurs. Papildu informācija, kas uzkrāsies gadu gaitā, ļaus rekomendācijām kļūt detalizētākām.
“Mēs esam komercorganizācija, un neviens šo programmu nesponsorē, tas nav obligāts pasākums,” izmaksas komentē
V.Mazurs. Plānots, ka ar SIA ik mēnesi par veiktajiem mērījumiem norēķināsies skola. Skolai esot dažādas iespējas, kā samaksāt – no skolas budžeta, saņemt naudu no pašvaldības, no sponsora, izmantot skolas atbalsta fondu vai arī noteikt, ka vecāki maksā paši.
Grib lielāku skaidrību
“Es vispār tādu masveida skatīšanu neatbalstu, iespējams, tur kāds taisa zinātni vai “grādu”, taču pagaidām man ir pārāk maz informācijas, daudz neskaidrību,” atzīst Latvijas Skolu medmāsu asociācijas prezidente Astrīda Anšmite. Medmāsām tas esot liels papildu darbs, sevišķi lielajās Rīgas skolās, par ko atsevišķi netiek maksāts, turklāt nav skaidrs, kā iekasēt naudu un veikt norēķinus. “Izdarīt to var, ja zina, kāda tam ir jēga un labums, bet ne jau no bērniem vākt naudu uz savu atbildību, lai ieskaitītu SIA kontā,” spriež A.Anšmite. Tāpēc uz semināru tika aicināti SIA “Data Pro Grupa” pārstāvji. “Lai māsas jautā un lemj. Tas ir katras skolas lēmums.”
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts Uldis Balodis nenoliedz, ka monitorings varētu līdzēt agrīnā diagnostikā, taču, ja bērnam sporta stundā vai sacensībās tiešām paliek slikti, nav īstais laiks “čakarēties ar vadiem un taisīt kardiogrammu”. “Tādā brīdī ir jāreaģē un jārīkojas, jāsniedz pirmā palīdzība, neaizmirstot izsaukt “ātros”. Kardiogramma ir palīgmetode, to var veikt tad, kad stāvoklis stabilizējas,” spriež ārsts.
“Sirds pase” ir tikai lielisks biznesa projekts
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs un Bērnu kardioloģijas asociācijas vadītājs profesors Aris Lācis uzskata, ka šis projekts pozitīvi būtu vērtējams, ja tas būtu labdarības pasākums.
„2008.gada tika realizēts pilotprojekts sadarbībā ar BKUS speciālistiem, pārbaudot trīs tūkstošus skolēnu, bet, realizējot šo projektu, tika konstatētas vairākas nepilnības. Runājot par SIA “Data Pro Grupas” izstrādāto “Sirds pases” projektu, jāteic, ka nav ņemtas vērā pilotprojektā konstatētās nepilnības, turklāt ne BKUS vadība, ne Bērnu kardioloģijas asociācija, ne BKUS kardiologi nav informēti par šo projektu un iesaistīšanos tajā. Vēlos uzsvērt, ka SIA “Data Pro Grupa” izstrādātais “Sirds pases” projekts ir lielisks biznesa plāns, bet šāda sirds pārbaude konstatē tikai sirds ritma traucējumus, kas bērnu vecumā ir stipri retāk nekā iedzimtas un iegūtas sirds strukturālas patoloģijas, kā arī attiecīgais aparāts reģistrē tikai vienā novadījumā, bet 21.gadsimtā elektrokardiogrammu veic 12 novadījumos. Neapšaubāmi jebkurš skrīnings ir ļoti laba lieta, taču, izdarot tikai pierakstu vienā novadījumā, daudz vainas vispār nevarēs konstatēt, jo daudzas sirdskaites un sirds muskuļu patoloģijas nevar konstatēt, veicot tikai kardiogrammu. Šī situācija var novest pie tā, ka pacientam būs veikts šis pieraksts, bērns saņems “Sirds pasi” – viss kārtībā, taču īstenībā ir sirds patoloģijas, kuras nevar diagnosticēt un pamanīt šādā nepilnīgā pierakstā. Manuprāt, mūsu mazajā valstī sirds pārbaudes ir jāveic atbilstoši 21.gadsimtam, tas ir, ehokardiogrāfija plus 12 novadījumu elektrokardiogramma,” saka A.Lācis.
