Pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma februārī veicām termogrāfijas izpēti 15 izglītības iestāžu ēkām novadā. Par katru ēku ir tapis 20 līdz 40 lappušu termogrāfijas apsekošanas akts elektroniskā formā, kas ikvienam interesentam pieejams pašvaldībā un ko pašvaldība izmantos, izvērtējot, kuras ēkas turpmāk pieteikt siltināšanas projektiem.
Apsekotās ēkas var iedalīt vairākās kategorijās. Pirmajā kategorijā iekļāvām divas ēkas – Liepnas vidusskolu un Alūksnes vidusskolu. Mūsuprāt, tās novadam būtu izdevīgi pieteikt nākamajam pašvaldību ēku siltināšanas projektu konkursam par Eiropas naudu, jo tajās pašlaik ir ievērojami siltuma zudumi, bet pēc siltināšanas ieguvums būtu liels. Liepnas vidusskolā vietām ēkas stāvoklis ir ļoti slikts – atsevišķās klasēs ir pat peļķes un steidzami jāveic lokāls remonts. Alūksnes vidusskolā sporta zālē ir daudz veco logu – tos nomainot un siltinot ēku, būtu liels ieguvums. Liepnā skolu apkurina ar malku, Alūksnē – ar granulām, tāpēc pēc siltināšanas būtu arī kurināmā ekonomija, jo granulas ir dārgākas nekā malka. Šīs abām ēkām, ņemot vērā līdzšinējos ēku siltināšanas konkursu nosacījumus, būtu diez gan labas izredzes saņemt finansējumu.
Otrajā kategorijā iedalījām bērnudārza tipa ēkas no silikāta un paneļiem, kur pašlaik atrodas Jaunlaicenes pamatskola, Alsviķu, Jaunalūksnes un Malienas pirmsskolas izglītības iestādes. To platība un situācija ir līdzīga, un, ja vēlas veikt siltināšanu, vēlams to darīt uzreiz, jo tam nevajag tik daudz līdzekļu kā lielo skolu ēkās.
Trešajā kategorijā grupējām Ulmaņlaikos vai pat senāk būvētās ēkas – Malienas, Pededzes, Mārkalnes pamatskolu ēkas. Tās būtu sarežģītāk siltināt, jo tām ir specifiskas fasādes, kas uzreiz palielina izdevumus. Es ieteiktu to siltināšanu pagaidām atlikt un veikt kompleksu renovāciju. Toties šajās ēkās bez apjomīga līdzfinansējuma noteikti var siltināt bēniņus, pažobeles un cauruļvadus, jo tas nemaksā dārgi, bet ir liela atdeve. Bet ceturtajā kategorijā iedalījām tādas skolas kā Jaunannas un Ilzenes pamatskolas, kas atrodas tipveida astoņdesmitajos gados būvētās ēkās un pašlaik ir vēl diezgan labā tehniskā stāvoklī. Turklāt tajās jau ir veikti atsevišķi remontdarbi, mainīti logi – veicot vēl nelielus lokālos remontus, arī siltumatdeve būtu lielāka pat bez apjomīgas siltināšanas.”
