Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma šo gadu pasludinājusi par Starptautisko sikspārņu gadu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma šo gadu pasludinājusi par Starptautisko sikspārņu gadu. Septembrī ikviens bija aicināts vairāk uzzināt un izprast tos, jo šie īpatnējie dzīvnieki ir apdraudēti. Mītu un leģendu, kā arī nakts medību dēļ sikspārņi ir vieni no vismazāk saprastajiem radījumiem.
“Zem Alūksnes kapsētas lielo vārtu jumta vasarā mitinās sikspārņu aukļu kolonija. Tajā ir apmēram 300 noslēpumaino lidoņu. Kad bērni izaug, viņi pārceļas uz pagrabiem, mūru spraugām, koku dobumiem, bet dažas sugas te neziemo. Aukļu koloniju var sākt novērot maija vidū, ja nebaidās uzturēties kapsētā naktī. Ap saules rietu apsēžas apmēram 15 metru no vārtiem, divatā var parunāties. Kad satumst, sikspārņi dodas medībās, un tad tos var saskaitīt,” laikrakstam stāsta Madonas reģionālās vides pārvaldes Alūksnes daļas vecākais vides aizsardzības valsts inspektors Aldis Verners.
Sikspārņi neveido ģimenes. Vasaras periodā tēviņi dzīvo pa vienam, bet mātītes turas kopā. Kāzu laiks ir rudens sākumā, bet mazuļi dzimst tikai jūlijā. Augustā mazie sikspārņi sāk lidot.Latvijā dzīvo 15 sugu sikspārņi. Visi šie dzīvnieki ir kukaiņēdāji, un katrs vienā naktī var notiesāt apmēram divus tūkstošus insektu. Vairums sugu migrē uz Dienvideiropu un Āfrikas ziemeļu daļu, bet te paliek sešu veidu sikspārņi. Lielākā ziemošanas vieta ir lībiešu upurala Gaujas Nacionālajā parkā, kur ir tūkstošiem šo radījumu. Ziemā viņi guļ anabiozā stāvoklī, tas nozīmē, ka ķermeņa temperatūra kļūst apmēram tāda pati kā apkārtējā vidē.
Alūksnes rajonā viena no lielākām ziemošanas vietām ir Gaujienas pagasta Jāzepa Vītola muzeja “Anniņu” pagrabā, kur mīt četru sugu apmēram 200 sikspārņu.”Ir arī diezgan reto ziemeļu un naterera sugu pārstāvji. Visi sikspārņi redz tumsā, tomēr vairums izmanto speciālu augstas frekvences skaņas signālu, kas nāk no mutes vai deguna. Cilvēki ar labu dzirdi var to saklausīt,” akcentē A.Verners. Viņaprāt, interesanti, ka sikspārņi kukaiņus neķer ar muti, bet ar pakaļējo kāju ādas kabatu.
