Šobrīd daudz tiek runāts par sieviešu un vīriešu vienlīdzību. Katrs to apspriež no viedokļa, kas viņam tuvāks.
Šobrīd daudz tiek runāts par sieviešu un vīriešu vienlīdzību. Katrs to apspriež no viedokļa, kas viņam tuvāks. Svētdienas vakarā noskatījos LNT raidījumu “Savādi gan”. Vīrietis nesekmīgi centās šķērsot ielu pa gājēju pāreju. Savukārt jaunai, skaistai sievietei ielas šķērsošana problēmas nesagādāja. Var jau būt, ka tas tikai tā tika safilmēts un parādīts. Nekādas īpašas pārdomas svētdienas vakarā manī tas neizraisīja.
Pirmdienas rītā, ejot uz darbu, ielu šķērsoju apmēram metru no gājēju pārējas. Pārgāju pusi ielas un apstājos, jo brauca kāds auto, bet, man par lielu izbrīnu, tas apstājās, un šoferis pat pamāja, ka varu turpināt ceļu.
Tad es atcerējos iepriekšējā vakarā redzēto un sāku domāt. Protams, nevaru apgalvot, ka šis auto nebūtu apstājis, ja ielu šķērsotu vīrietis, bet, atklāti sakot, šāda sajūta man radās. Var jau būt, ka šajā gadījumā nav pareizi runāt par dzimumu vienlīdzību, iespējams, ka tas ir pieklājības jautājums.
Padomāsim, cik bieži vīrieši atver mums durvis, palaiž mūs pirmās, apsēdina pie galda …. Bet tomēr ceļu satiksmes noteikumos ir paredzēts, ka gājēji ir jāpalaiž, ja viņi šķērso brauktuvi pa pāreju. Šoferus policija var sodīt. Tomēr uzskatu, ja viņi izvēlas vienu palaist, bet otru – nē, un ja tas ir atkarīgs no gājēju dzimuma, tad, manuprāt, tas ir vienlīdzības jautājums.
Nav jau svarīgi, kur mēs atrodamies – Rīgā vai Alūksnē, svarīga ir attieksme. Ja šoferi pienākumus pildīs godam, tad nebūs jādzird par negadījumiem, kas notikuši uz gājēju pārejas, šķērsojot ielu.
Tā sanāca, ka rakstot par dzimumu vienlīdzību, esmu nonākusi līdz ceļu satiksmes noteikumiem un pieklājības. Tāpēc gribētos vēlreiz atgādināt sev un citiem autovadītājiem, ka ir sācies vasaras brīvlaiks. Arvien vairāk bērni gan kā gājēji, gan kā velosipēdisti sastopami uz ielas, tāpēc būsim uzmanīgi, lai neradītu problēmas sev un citiem.
