Lai varētu sasniegt Eiropas Savienības standartus lopu turēšanā un piena ražošanā, SIA “Vireši” izstrādājusi attīstības plānu piena ražošanas standartu sasniegšanai.
Lai varētu sasniegt Eiropas Savienības standartus lopu turēšanā un piena ražošanā, SIA “Vireši” izstrādājusi attīstības plānu piena ražošanas standartu sasniegšanai. Tajā paredzēta slaukšanas aprīkojuma un piena dzesēšanas iekārtu iegāde.
“Rekonstruēs divas fermas apmēram 150 govīm. Šogad piepirkām piena kvotas, jo izslaukums un piena ieguves apjoms palielinās. Tagad ekstra klases pienu nevaram iegūt, tāpēc jāmaina slaukšanas iekārta un dzesētājs. Vajadzīga arī automātiskā mazgāšanas iekārta, jo gribam saņemt visaugstāko cenu par ekstra klasē pārdotu pienu. Tiesa, mazgāšanai vajadzēs izmantot ķīmiskos līdzekļus, bez tiem nevar,” stāsta SIA “Vireši” direktors Ivars Kalniņš.
Pirmajā gadā Lauku atbalsta dienests izmaksās 25 000 eiro fermu modernizācijai, bet trīs gadu laikā ne vairāk kā
75 000 eiro. I.Kalniņš skaidro, ka stikla piena vadā saskarē ar gaismu veidojas baktērijas, savukārt slaukšana piena kannās ir smags darbs. Jaunais piena vads būs no nerūsējoša metāla. Tagad sabiedrībā piena ražošanā nodarbināti 23 cilvēki. Slaukšanas mehanizācija dos iespēju to skaitu samazināt, bet līdz ar liellopu gaļas iepirkuma cenas palielināšanos ir paredzēts paplašināt ganāmpulku un nobarot bullēnus pārdošanai. Brīvie lopkopji varēs audzēt teļus.
“Barību, galvenokārt sienu, lopiem sagatavo saimniecībā. Skābbarību liek tranšejās, jo ir šai tehnoloģijai nepieciešamā tehnika. Pērkam tikai piedevas, rapšu spraukumus,” norāda I.Kalniņš. Līdz 2008.gadam vajadzēs sakārtot fermu mēslu krātuves, lai tās atbilstu Eiropas Savienības prasībām.
“Virešu” mehāniskajās darbnīcās turpinās tehnikas remonts pavasara lauku darbiem un lopbarības sagādei. Traktori, sējmašīnas un lopbarības sagatavošanas tehnika ir nolietota, tāpēc I.Kalniņš izstrādā projektu sējas tehnikas modernizācijai. Paredzēts iegādāties tādu sējmašīnu, ar kuru var strādāt uzreiz pēc aršanas.
“Iepriekšējā pavasarī nepaspējam visu izdarīt. Kamēr sagatavo lauku, uzlīst, tad nevar sēt,” pamato I.Kalniņš. Rudenī nevarēja iesēt 250 hektāru ziemāju, kā bija paredzēts, bet sējumi ir labi pārziemojuši. Tagad jāskatās, kādi būs laika apstākļi vasarāju un rapša sējai. Pagājušajā gadā vasarāji labi izauga arī pavasarī artā zemē, bet ne vienmēr var uz to cerēt.
Vairāk nekā desmit gadus sabiedrībā strādājošiem bijušas mazas algas. I.Kalniņš uzsver, ka vispirms nauda ir jānopelna sabiedrībai, lai būtu, ko maksāt strādniekiem. Tagad var teikt, ka ir “redzama gaisma tuneļa galā” – sākas attīstība. “Ja esam tik tālu tikuši, tad atpakaļceļa vairs nav. Būtu muļķīgi pamest iesākto un iestrādes. Ir jāatrod fondi, kuru līdzekļus piesaistīt modernizācijai. Vēl daudz ir vajadzīgs, bet izdarīt var tikai tik, cik atļauj finansējums,” atzīst I.Kalniņš.
