1936. gada jūnijā pēc kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža ierosinājuma 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri rīkoja krāšņu Jāņu svētku uzvedumu. Lai šo pasākumu īstenotu, aiz kazarmām, netālu no pulka pieminekļa, Pleskavas ielas otrā pusē, pulka karavīri uzcēla butaforisku celtni – senču bajāru māju, kurai apkārt ierīkoja latviešu lauku sētu, informē Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.
Plašāk par svētku norisi un iespaidīgo dekorāciju veidošanu var lasīt 1936. gada 25. jūnija laikrakstā “Rīts”: “Vairāk kā 500 tēlotāju, īpaši 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri, kopā ar vietējo sabiedrisko organizāciju darbiniekiem, līgo dziesmas skandinot, rādīja, kā Līgo vakarā Jāņa tēva sētā puiši un meitas gatavojas svētkiem, kā no apkārtējiem kalnājiem līgodami nāk Jāņu bērni un kā mazie ganiņi, appušķotos ganāmpulkus mājās pārdzinuši, dziedādami apsveic gaviļniekus. Dziesmās un dejās še visā krāšņumā atplauka mūsu tautas lielāko un īpatnējāko svētku skaistums. Inscenējuma sagatavošana režisoram Muncim un viņa palīgam, Dailes teātra aktierim Štālam, prasījusi ne mazumu pūļu. Daudzas darba dienas ziedojuši arī 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri, kas svētku laukumā, augstā kalna galā, aiz skaistām pulka karavīru mītnēm, uzcēluši senu latviešu sētu. Arī pati dabas māte alūksniešiem bija labvēlīga: visas pēdējās dienas pie debesīm neviena mākonīša. Lielā svētku diena Alūksnē atnāca ar svelmīgu vasaras tveici. Svētkiem par godu Alūksne karogota un daudzas ielas rotātas ar meiju rindām. Jau no paša rīta sāka plūst svētku viesi. Visi apkārtējie lielceļi gājēju un braucēju pilni. No attālākām vietām ļaudis brauc lielākās grupās, izmantojot smagos automobiļus (..). Svētku viesi jau sāka bažīties, ka tradicionālais Jāņu lietus varētu skaisto Līgo vakaru izjaukt. Bažas tomēr izrādījās veltas. Jau pēc stundas negaiss bija pāri un svētku laukumā sāka pulcēties, kopā ar pašiem izpildītājiem, arī skatītāju tūkstoši. Starp viesiem redzami visu mūsu armijas pulku pārstāvji – virsnieki un instruktori. Visa krāšņā nokalne no tāluma atgādina brīnišķu dārzu, tik liela ir krāsu bagātība, jo daudzi svētku dalībnieki tērpušies tautas tērpos.”
