Lauksaimnieki secina, ka ieilgušās ziemas un vēlu atnākušā pavasara dēļ rudenī sētie ziemāji ir novājināti. Visos reģionos vidēji zemāku ražu prognozē rapsim, ziemas kviešiem un miežiem.
Apdraud sniega pelējums
Bioloģiskās zemnieku saimniecības “Kalēji” saimnieks Andris Pilskalns no Apes atzīst, ka ir nobažījies, kā pārziemojuši ziemāji. “Ziemāji izskatās bēdīgi. Lauki applūduši, un parādījies sniega pelējums. Taču neko jau vēl pateikt nevar, jāgaida kāda nedēļa vai divas. Šobrīd ir liels satraukums un neziņa. Būtu labāk aizbraucis atpūsties uz Austrāliju un nenervozējis,” teic viņš. Citos gados uzreiz jau pēc Lieldienām varēts sākt strādāt, taču šogad tā nav. “Strādāt jau strādājam. Smilšainās vietās jau var sākt kaut ko darīt, bet tur, kur ir mālains, ir bēdīgi,” secina A.Pilskalns. Viņš neizteic prognozes, kāda varētu būt raža. “Šobrīd par ražu ir pāragri spriest. Arī pagājušajā gadā speciālisti teica, ka raža būs likta, taču bija pretēji – raža bija ļoti laba. Tās nozīmē, ka neko vēl nevar pateikt,” teic saimnieks.
Arī zemnieku saimniecības “Sapnīši” saimnieks Gatis Vērsis Ilzenes pagastā atzīst, ka šobrīd par ziemājiem ir vēl pāragri spriest. “Neko vēl nevar redzēt un saprast. Ziemāji ir applūduši un sniega izgulēti. Diez kas prātīgs nav. Zaudējumi būs, jo raža nebūs tik liela, bet pārsēt nevajadzēs,” secina G.Vērsis. Arī viņš atzīst, ka darbi saimniecībā aizkavējušies vismaz par divām nedēļām. “Nav ko uztraukties. Dabu nevaram mainīt. Ir jau bijuši gadi, kad sējām 15.maijā. Pagājušajā gadā ap šo laiku jau sējām, bet tagad vēl nedomājam uz tīrumu iet. Bažas par ražu ir,” saka saimnieks.
Zālāji vēl nav modušies
Apes pagasta saimniecībā “Zīļi” saimnieks Aigars Bremze raizējas nevis par ziemājiem, bet par zālājiem. Arī tie vēl nav atmodušies. “Par pagājušajā gadā sētajiem zālājiem pagaidām vēl grūti spiest, jo tie vēl nav atjēgušies. Vēl ir par aukstu. Vajadzētu siltāku laiku un lietu, tad jau būtu labi. Spriest varēs pēc nedēļas. Vēl jau zeme ir auksta un apakšā viss rūgst. Tas, ka virskārtu aprauj un tā apžūst, nenozīmē, ka zeme ir dzīva,” saka A.Bremze. Viņš zina, ka ziemāju saimnieki ir uztraukušies. “Graudinieki jūt, ka vajadzēs pārsēt ziemāju vietas un jau meklē vasarāju sēklas. Tā ir katru gadu. Ir arī ļoti liels sniega pelējums. Kā sniegs nokusa, pēc trīs dienām parādījās pelējums. Protams, tas ietekmē ražu. Nebūs tik milzīga kā citus gadus,” secina A.Bremze. Tomēr viņš arī atzīst, ka uztraukties nav jēgas un jāpaļaujas vienīgi uz dabu.
