Līdzko no laukiem pazudis sniegs, zemnieki vērtē ziemāju sējumus. Lai gan, protams, tie ir stipri atšķirīgi, kopumā situācija nav iepriecinoša.
“Nekas ļoti labs nav redzams. Taču ļoti daudz ir atkarīgs no sēšanas laika. Ja rudenī ziemas rapsis tika iesēts agru un bija jau krietni paaudzis, tad tas ir slikti pārziemojis. Kviešiem ir otrādi – ja tie bija labi paauguši rudenī, tad tagad tie ir normālāki. Tomēr, protams, graudaugu sējumu ziemošanu ietekmēja arī citi apstākļi,” spriež Austrumvidzemes lauku attīstības biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Tiem kam nāksies pārsēt iznīkušos sējumus, būs grūti atrast sēklu, ja tā nav atstāta rezervē. Lai gan jau tagad kodinātu kviešu un miežu cena sasniedz 300 latus par tonnu, var gadīties, ka sēklas trūks, tāpēc to nevarēs nopirkt ne par kādu cenu. “Rudenī visi nenokūla graudus, tie sadīga vārpās. Tagad miežus sējai vēl var dabūt, bet kviešu nav nekur,” secina V.Kaparšmite. Ja vārgākiem ziemājiem, kuri nav izpuvuši, paspēs dot slāpekļa mēslojumu, tad tos vēl varēs saglābt.
Agronoms Imants Kārkliņš, braukājot pa Latviju, novērojis, ka ir gan labi pārziemojuši, gan vidēji labi, gan slikti pārziemojuši graudaugu lauki. “Šajā ziemošanas periodā īpatnēji bija tas, ka vietām zeme bija nedaudz uzsalusi, bet vietām – nemaz. Protams, biezā sniega sega tāpēc radīja satraukumu,” atzīst I.Kārkliņš. Viņš uzsver, ka ziemošana ir atkarīga no sējas termiņiem, kā arī no tā, vai graudaugiem ir izveidojusies pamatsakne. Liela nozīme ir arī graudu sējas dziļumam un citiem apstākļiem. “Redzēju lauku, kurā smilšainā augsnē sēja bija 10 centimetru dziļumā. Tajā graudaugi ir vāji pārziemojuši,” norāda agronoms. I.Kārkliņš uzsver, ka daudzviet var redzēt lielas ūdens lāmas uz tīrumiem. Tas nozīmē, ka tur nestrādā meliorācijas sistēma. Šajās vietās sējumi atmirst gaisa trūkuma dēļ, turklāt veidojas sakņu puve. “Ja gaisa vidējā temperatūra ir plus 5 grādi, sākas augu veģetācija, bet nakts salnas var saraustīt šobrīd vājo sakņu sistēmu,” informē I.Kārkliņš.
