Pavasara pēdējais mēnesis bija sausāks un siltāks nekā parasti. Šī vasara būšot karsta un saulaina, sevišķi vasaras pirmā puse. Tas noteikti priecē pilsētniekus, bet cilvēkiem laukos šādi laikapstākļi nodara lielus kaitējumus – graudaugiem nokalst lapas, izdeg zāle.
Sausuma dēļ vasarāju ražas zudumi varētu sasniegt pat 80 procentus, karstums ietekmējis sējumus visā Latvijā. Šajā nedēļā gan esam sagaidījuši nedaudz vēsāku laiku un pat lietu, bet situāciju varētu uzlabot tikai ilgstošs lietus.
Graudi nemaz nedīgst
Pavasarī visi priecājās par silto un jauko laiku, kas šogad pienāca ātrāk, bet tagad situācija ir diezgan kritiska, un cilvēkiem, kuri saskaras ar šīm problēmām, nav nekāda prieka – ir tikai uztraukums par to, kas būs, ja kārtīgi nenolīs. “Tie graudi, kas iesēti pēc 15. maija, nemaz nedīgst. Risinājuma nav, vienkārši jāgaida lietus. Graudaugiem ir ļoti saīsināts augums, tie atmet apakšējās lapas, un tās ātrāk nokalst,” stāsta zemnieku saimniecības “Kadiķi M.A.” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības konsultante Vaira Vērse apstiprina, ka situācija ir kritiska. “Paši redzam, ka lauki ir pustukši un pelēki. Es šo nosauktu par “neražas gadu” – sausums un karstums jau paspējis nodarīt lielu kaitējumu. Pagājušajā vasarā nolija divu gadu norma, bet šogad pagaidām nav ne miņas no lietus,” norūpējusies ir V.Vērse un piebilst, ka šī situācija varētu veicināt cenu kāpumu, piemēram, maizei. “Graudus var ievest no citām valstīm, bet neviens nezina, cik labi un kvalitatīvi tie būs. Pastāv liela varbūtība, ka cenas kāps visam,” viņa saka.
Iznākums varētu būt skarbs
M.Augstkalnietis secina – pēc noteikta laika šādas sausas vasaras diemžēl atkārtojas. “Apmēram pirms četriem gadiem bija līdzīga situācija: kad uznāca lietus, tad graudaugi sāka dīgt no jauna, tāpēc ir cerības, ka vēl kaut kas izaugs,” stāsta M.Augstkalnietis un norāda, ka arī Krievijā un Ukrainā lauki vienkārši izdeg. Vissmagākā situācija ir lopkopjiem, kuri pļauj zāli, bet siena ir maz. “Lopi ir noēduši pirmo zāli, un tagad ir lielas problēmas ar sienu – tā vienkārši nav. Lopkopjiem ir liekas izmaksas, jo nākas lopus piebarot,” secina M.Augstkalnietis.
“Zāle ir ļoti izdegusi. Ja šāds sausums turpināsies, iznākums var būt skarbs – es nevaru mērdēt badā savus lopus. Pagaidām tie vēl ēd pagājušā gada barību, bet tā beigsies tuvāko dienu laikā. Protams, pērnā gada siens tik un tā jāizlieto, bet tas beidzās pārāk ātri,” satraukuma pilns ir zemnieku saimniecības “Vārpas” īpašnieks Roberts Zalviņš. Viņš arī piebilst, ka vēl varētu būt tikai kādas divas trīs pļaušanas reizes. “Vairāk no tā tīruma nevar izspiest. Ir iesēta zaļbarība, bet tīrums ir brūns, viss izkaltis. Diemžēl tās mums būs izmaksas, ar ko nebijām rēķinājušies,” stāsta R.Zalviņš. Šis ir grūts laiks lauksaimniekiem un zemniekiem, jo nākas paļauties uz dabu. Visi ļoti gaida lietu, jo tikai tas var palīdzēt. V.Vērse uzsver, ka zemnieki nečīkst un nesūdzas – viņi iet un dara visu, lai glābtu savas saimniecības.
