Latvijas iedzīvotāji ar 354 280 parakstiem pieprasīja latviešu valodai valsts valodas statusu, un vēl pirms Tautas frontes nodibināšana 1988.gadā Latvijas PSR Augstākā padome šo prasību apmierināja.
Latvijas iedzīvotāji ar 354 280 parakstiem pieprasīja latviešu valodai valsts valodas statusu, un vēl pirms Tautas frontes nodibināšana 1988.gadā Latvijas PSR Augstākā padome šo prasību apmierināja. Pēc desmit gadiem referenduma par pilsonības likuma mīkstināšanu rezultātu ietekmēja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) solījums, ka valodas likuma projektam nekādas prasības neizvirzīs. EDSO solījumu nepildīja. 1997.gada pavasarī pieņēma Valsts valodas likuma pirmo variantu, bet septembrī EDSO misija sāka maratondebates par likuma normām.
Tagad pēc Igaunijas izsludinātajiem papildinājumiem vēlēšanu likumā, kas atceļ valodas prasības kandidātiem parlamentārajās un municipālajās vēlēšanās, arī mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pauda uzskatu, ka prasība pēc valsts valodas zināšanām augstākajā pakāpē Saeimas vai pašvaldību deputātiem neesot demokrātiska. Bet Latvija ir valsts Eiropā ar vislielāko cittautiešu skaitu. „Demokrātija ir demokrātija, bet es nesaprotu, kā šie deputāti bez atbilstošām valodas zināšanām domā strādāt ar dokumentiem,” atzīst filozofs Pēteris Laķis.
Pēdējā gada laikā konstatēts 400 gadījumu, kad tikušas lietotas viltotas latviešu valodas zināšanu apliecības. Politiķi paziņoja, ka vērsīsies pie ģenerālprokurora, jo uzskata, ka apliecību viltošana tādos apmēros ir kādas organizētas kriminālas grupas darbs. Bet valdība pieņēma grozījumus, kas liedz valodas inspektoriem pārbaudīt, vai latviešu valodas prasme atbilst apliecībā norādītājai. Tas notika pēc tam, kad ANO Cilvēktiesību komiteja izskatīja Antoņinas Ignatānes sūdzību par viņas svītrošanu no vēlēšanu saraksta nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. Viņai bija valodas prasmi apliecinošs dokuments, bet runāt latviski neprata.
