Tuvākajā laikā uz rekonstruējamā ceļa Alūksne-Zaiceva būs būtiski satiksmes ierobežojumi: posmā no Kolberģa līdz tiltam pār Pededzi kustību ierobežos daļēji, bet posmā no tilta līdz Zaicevai – slēgs pilnībā.
Pašlaik būvnieks, SIA “8 CBR” no Smiltenes, saskaņo shēmas ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, un, tiklīdz saskaņojumi būs gūti, ierobežojumi stāsies spēkā. Tos noteiks līdz stabila sala iestāšanās brīdim.
Viens auto jau apgāzās
“Diemžēl ir pienācis laiks, ka ceļš Alūksne-Zaiceva būs jāslēdz satiksmei. Posmā līdz tiltam varēs pārvietoties vieglais transports, piegādāt kravas, bet ne tranzīta kustība. Apbraucamais ceļš būs no Kolberģa uz Mārkalni, tad uz Ponkuļiem, Pededzi un Zaicevu. Sabiedriskā transporta maršruts pagaidām plānots caur Kolberģi līdz Akaviņām jeb līdz Pededzes tiltam, tālāk uz Ponkuļiem, Pededzi un Zaicevu. Posmā no tilta līdz Zaicevai dzīvo divi iedzīvotāji, kuriem būs vajadzība piekļūt savām mājām, tāpat arī neatliekamās medicīniskās palīdzības piekļūšana ir svarīga – to nodrošinās,” skaidro VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks. Viņš norāda – šobrīd ceļa izbūves darbi norit purvainākajā vietā, kur jāņem ārā kūdras slānis, tādēļ būvnieks nevarot nodrošināt kustību pa pusjoslu. “Ir ļoti liela slodze uz autoceļa malām, grunts ir nenoturīga, tādēļ nevar nodrošināt drošu kustību. Šajā posmā viens transportlīdzeklis jau ir apgāzies – tā bija pašu būvnieku automašīna, vairs riskēt nedrīkst.”
Nestspēja – zem katras
kritikas
Savukārt posms no Kolberģa līdz Pededzes tiltam šobrīd esot ārkārtīgi sliktā stāvoklī. “Nezinām, ko darīt un kā nodrošināt kustību, jo līdzekļu remontam nav. Daudzās vietās ir bedres, “nāk augšā” māli, ceļa segums ir nenoturīgs. Šim ceļa posmam šobrīd vēl rit projektēšanas darbi, jo būvniecība notiks nākamgad, bet to laikā veicām nestspējas pārbaudi. Normālos apstākļos nestspējai jābūt 120 megapaskāliem, bet te vietām bija tikai 12 un 20… Ceļa remonta laikā pa to intensīvi kursē kravu transports, jo jāpārved 250 000 tonnas kravu, tādēļ nav cita risinājuma, kā ierobežot satiksmi. Ceļa Alūksne-Zaiceva stāvoklis būs slikts līdz rekonstrukcijas beigām,” vērtē J.Priednieks.
Kur veidot apvedceļu?
Alūksnes novada domes izpilddirektore Janīna Čugunova atzīst – pašvaldībai ir bažas, kā caur pilsētu organizēt apjomīgo kravu plūsmu, par ko jau saņemtas arī sūdzības no iedzīvotājiem, tādēļ jautā padomu J.Priedniekam, kā saglabāt pilsētas ielu segumu. Viņš uzskata, ka jādomā par apvedceļu Pils ielai, kur arī sākti rekonstrukcijas darbi. “Tad apvedceļam jāvijas gar Alūksnes ezeru caur Lāzberģi, tur būs tikai 4,3 kilometru līkums, jo – ja apvedceļš būs pa pilsētas ielām, kas jau tā ir sliktā stāvoklī, pēc tam ielas praktiski sabruks. Daudzviet pilsētas ielām asfalta segums ir ļoti plāns, tikai 2 līdz 3 centimetri, un jau bojāts,” saka J.Čugunova. Tam savukārt iebilst J.Priednieks, norādot – ja apvedceļš vīsies gar ezeru, kur ir valsts autoceļi, tad “dabūsim vēl vairākus ceļus, kas nebūs izbraucami”, bet valstij neesot naudas, lai tos atjaunotu. “Asfaltseguma noturība ir lielāka nekā grants. Pilsētā apbraukšana varētu notikt pa Latgales, Uzvaras un Jāņkalna ielu. Nevajadzētu dalīt “mēs un jūs”, jo ceļu būvējam novada iedzīvotājiem. Tāpat arī pa valsts ceļiem brauks, kad kravas vedīs Pils ielas remontam. Ja brauc ap ezeru, būvniekam būs papildu izmaksas, jo maršruts būs garāks. Būvuzņēmējs plāno šoruden līdz salam uzbūvēt ceļa klātni posmam no tilta līdz Zaicevai, līdz ar to smagās kravas būs aizvestas. Paliks posms līdz tiltam, kur smagās kravas vedīs nākamgad,” stāsta J.Priednieks.
Sagrūst ātrāk, nekā atjauno
J.Čugunova atgādina, ka nākamgad rekonstrukcija sāksies arī Jāņkalna ielā, tādēļ tur nevar būt apvedceļš. “Šoruden viss paliks pa vecam, bet uztraucamies par pavasari, kad remonts būs gan Pils, gan Jāņkalna ielā,” viņa saka. Savukārt J.Priednieks uzsver – šobrīd finansējumu valsts autoceļiem dala pēc pārpalikuma principa. 2013.gadā bija domāts atjaunot autoceļu fondu, bet – tā tomēr nebūs. “Alūksnes novadā ar esošo finansējumu ceļu stāvokli nevaram uzlabot, jo segums bojājas ātrāk, nekā to atjaunojam. Pērn mums bija 62 kilometri sabrukušo posmu, bet šogad ar virsmas apstrādi atjaunojām 6 kilometrus un klāt nāca vēl 2 kilometri,” saka J.Priednieks.
