Meža vidū zālēm aizaugušu akmeņu krāvums – tas ir viss, kas palicis no mājām, kur lielāko mūža daļu dzīvojis izcilais soļotājs Ādolfs Liepaskalns. Nezinātājam redzētais varētu šķist vien parasta gruvešu kaudze, kas bojā dabas ainavu. Pavisam citādu nozīmi tas iegūst, kad uzzinām stāstu par cilvēku, kurš šeit dzīvojis, un šīs vietas nozīmi viņa dzīvē. Tandēmā ar gājienu cauri brikšņiem un ūdeņainiem grāvjiem, lai nokļūtu līdz soļotāja bijušajai mājvietai, tas kļūst par neparastu ceļojumu pretī vēsturei, kas aizrauj un pievilina.
Šo māju atliekas nebija vienīgās, uz kurām svētdien veda ekskursija, kurā piedalīties tika aicināts ikviens. Vēsturnieka Jāņa Poļa vadībā tika apmeklētas vairākas ar izcilā soļotāja dzīvi saistītas vietas. Vērtīgākais tajā visā bija sajūta, ka pagasti, kuriem braucām cauri, ir pārbagāti ar vēstures liecībām. Neskaitāmas reizes redzētas vietas pārtapa vēstures zīmēs, kas nes savu stāstu un vēstījumu par cilvēku likteņiem. Pārsteidzošākais, ko atklāju šī ceļojuma laikā, bija atziņa, ka lietas, ko esam pieraduši meklēt ārpus Latvijas robežām, patiesībā var atrast vienkopus viena pagasta teritorijā.
Pieļauju, ka līdzīga situācija ir arī citos Alūksnes novada pagastos. Vajag tikai kādu, kurš prastu šīs vērtības ieraudzīt un atklāt citu acīm. Galu galā to apzināšanu savā ziņā varētu pielīdzināt putekļu notraušanai no gadiem nelietotām lietām. Tikai tā iespējams piešķirt tām kādreizējo krāsu un veidolu, parādot, ka viss, ko meklējam, atrodas mūsu acu priekšā.
