Iveta Priede: „Var atstāt visu, kā bijis, bet tad nevar būt runa par kvalitatīvām izmaiņām.”
Aprīlī visās Alūksnes novadu veidojošajās pašvaldībās notiek novada projekta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā iedzīvotāji var iepazīties ar projektu, izteikt priekšlikumus, katrā no pašvaldībām rīkos arī iedzīvotāju sapulces.
Joprojām aktuāls jautājums ir, vai Alūksnes novadā būs 15 vai 16 pakalpojumu pārvaldes – katrā pašvaldībā viena, kur iedzīvotājiem saņemt līdzšinējos pakalpojumus (ja 16) vai pagastos jā, bet Alūksnē nē (ja 15). Par to savstarpēji nespēj vienoties Alūksne un pagasti. Alūksnes politiķi vēlas 15, pagasti – 16. Kādi ir argumenti 16 pārvalžu lietderībai un kas notiks pēc sabiedriskās apspriešanas – par to saruna ar novada projekta vadošās pašvaldības – Mālupes – vadītāju Ivetu Priedi.
Kāpēc pagastu pašvaldības jau ilgāk kā gadu aizstāv 16 pārvalžu modeli?
– Ja domājam par pārmaiņām, tad jāmainās visiem, arī lielākajai no pašvaldībām- Alūksnes domei. Var atstāt visu, kā bijis, bet tad nevar būt runa par kvalitatīvām izmaiņām. 15 pārvalžu modelis paredz gandrīz automātisku pilsētas domes administrācijas pārtapšanu par novada domes administrāciju. Mēs nepieļaujam domu, ka pašreizējā pilsētas domes administrācijā būtu tik neefektīvi nodarbināti cilvēki, kuri novada administrācijā būtu gatavi uzņemties daudzkārt lielāku slodzi un pilsētas teritorijā risināmajām problēmām pievienot arī pašreizējos pagastos risināmos jautājumus. Alūksnē dzīvo gandrīz puse novada iedzīvotāju, kuru ikdienas jautājumi būs jārisina arī pēc novada izveidošanās. Ja Alūksnes iedzīvotājiem aktuālas ir apkures, centralizētās ūdensapgādes, ielu tehniskā stāvokļa problēmas, tad pagastu iedzīvotājiem prioritāri ir pavisam citi jautājumi. To risināšanā pilsētas domes darbiniekiem pieredzes var nebūt. Pārejas periodā fiziski nebūs iespējams šo pieredzi momentā iegūt, vēl grūtāk būs izprast lauku teritoriju un pilsētas atšķirības.
Bez tam māc bažas, ka, risinot saimnieciskos jautājumus, lauku teritoriju problēmas risinās pēc pārpalikuma principa. Pagastu pašvaldības nav pārliecinātas, ka, pieņemot novada budžetu, ievēros attālāko teritoriju intereses, jo dažu šā brīža domes deputātu darbība nav radījusi pārliecību par vēlmi vienlīdzīgi ievērot lauku un pilsētas intereses. Novadā nav pieņemama situācija, ka tiek sapludināta lēmējvara un izpildvara. Tādējādi zūd iespēja pieņemt kvalitatīvus lēmumus un nodrošināt pilnvērtīgu šo lēmumu izpildes kontroli. Pašvaldību vadītāji ir vairāk orientēti uz saimniecisku jautājumu risināšanu, bet pilsētas lēmējvara ir vairāk politizēta.
Vairāk lasiet laikraksta 3.aprīļa numurā
