Pašlaik izstrādātais privatizācijas pabeigšanas likumprojekts paredz sašaurināt personu loku, kas varēs pretendēt uz apbūvētās zemes privatizāciju.
Pašlaik izstrādātais privatizācijas pabeigšanas likumprojekts paredz sašaurināt personu loku, kas varēs pretendēt uz apbūvētās zemes privatizāciju.
Tādējādi vēlas atvieglot zemes privatizāciju tām personām, kurām uz šīs zemes pieder ēka vai īpašums, kas reģistrēts uz personas vārda zemesgrāmatā.
Likumprojekts vēl nav apstiprināts Saeimā, jo atbildīgās amatpersonas Rīgā nevar vienoties par pieņemamāko likuma variantu, turklāt nepieciešams ieviest labojumus. Plānots, ka likumu varētu apstiprināt aprīlī. Alūksnes rajona padomes galvenais speciālists par privatizāciju un celtniecību Valērijs Tabolkins piekrīt, ka vajadzētu sašaurināt personu loku, kas varētu privatizēt apbūvētu zemi.
“Gan Alūksnes rajonā, gan pilsētā ir gadījumi, kad zeme zem ēkām nav privatizēta. Tagad pēc Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma iznāk tā: ja būves īpašnieks vēlas privatizēt zemi zem būves, bet zemes vērtība ir tik augsta, ka viņš nav spējīgs samaksāt, tad šo zemes gabalu ir jāizsola. Ja vietējā pašvaldība pieņem lēmumu, ka atļauj konkrēto apbūvēto zemes gabalu atsavināt, tad to izsolē var iegādāties ikviens. Tādējādi būves īpašnieks nonāk neērtā situācijā, jo zemes gabalu zem ēkas var iegādāties jebkura fiziska vai juridiska persona, arī ārzemnieki, un prasīt nomas maksu par zemes izmantošanu,” skaidro V.Tabolkins. Viņš uzsver, ka no 1999. līdz 2004.gadam no Alūksnes pilsētas domes īpašuma privatizēti un atsavināti 19 zemes gabali, šajā pašā laikā no rajona padomes īpašuma privatizēti 8.
Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, tiesnese Ingrīda Brūvere norāda, ka pērn Alūksnes rajonā populārākie bija lūgumi privatizēt dzīvokli. Zemes iegūšana īpašumā par samaksu bijusi septiņos procentos gadījumu.
