Pavasaris ir aizkavējies, bet augļu kokiem tas ir pat labāk. Ja agri ir siltas dienas un pēc tam seko sals, tad ziedpumpuri cieš un var aiziet bojā gaidāmā raža.
Pavasaris ir aizkavējies, bet augļu kokiem tas ir pat labāk. Ja agri ir siltas dienas un pēc tam seko sals, tad ziedpumpuri cieš un var aiziet bojā gaidāmā raža.
“Pašlaik koki nav modušies no ziemas miega. Augšana vēl nav sākusies. Tiklīdz nokusis sniegs, var sākt augļu koku vainagu veidošanu. Mazdārziņos vajadzētu kaļķot augļu koku stumbrus. To varēja darīt jau marta sākumā, tāpēc šis darbs ir daļēji nokavēts,” stāsta Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Sprogas” īpašnieks Ivars Tīcs.
Dienā saule sasilda augļu koku stumbrus, bet naktī ir sals, ir lielas temperatūras svārstības. No kaļķotiem kokiem saule atstarojas, tāpēc tie nesakarst.
“Spēcīgais sals martā nav kaitējis augļu kokiem, bet nevar prognozēt, kā tos ietekmēs pavasara salnas. Ja tās saudzēs ziedus, tad šogad būs bagāta augļu raža,” cer Ivars Tīcs.
Viņš atzīst, ka augļkopība tāpat kā citas lauksaimniecības nozares ir pakļauta riskam, bet katru gadu “Sprogās” sāk ražot arvien vairāk augļu koku. Tie aug apmēram 20 hektāru platībā. Arī Annas pagastā ir liels dārzs, bet augļu koku stādīšanu vēl turpinās. Tur aug ābeles, bumbieres, plūmes un ķirši.
Aprīļa vidū “Sprogas” piedāvās pircējiem dažādu šķirņu augļu koku stādus. Stādīšanu nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku. Tiklīdz zeme atkususi, un tajā var ierakt saknes, vajadzētu stādīt. Jaunos kociņus aplej, lai zeme sablīvētos ap sakņu sistēmu.
“Svarīgi ir zemi ap stādiem mulčēt. Var izmantot pussatrūdējušu šķeldu vai zāģskaidas, kūdru, kūtsmēslus, lai saglabātu mitrumu augsnē un neaugtu nezāles. Svaigas zāģskaidas sablīvējas un neļauj lietus ūdenim iesūkties zemē,” skaidro zemnieks. Viņš uzsver, ka nereti stādīšanai izvēlas nepiemērotu vietu. Nekādā gadījumā nevajadzētu stādīt jaunu kociņu bojā aizgājuša veca koka vietā. Ja nav iespējams atrast brīvu zemi, tad vajadzētu stādīt ābeles un bumbieres pēc plūmēm vai ķiršiem. Tad mazāk būs jūtams zemes nogurums, jo kauleņi izmanto citas barības vielas nekā ābeles vai bumbieres.
“Stādot auglīgā zemē, izraktā bedrē nav nepieciešams likt mēslojumu. Kad veido augļu dārzu, sastrādā zemi un stādu vietās iedzen mietiņus. Stādu ierok zemē tā, lai sakņu sistēma būtu apklāta ar zemi,” norāda I.Tīcs. Augļu kociņus nedrīkst sastādīt pārāk tuvu. Katrs koks tiecas pēc gaismas, ja nebūs vietas, veidosies kroplīgas formas zaru vainagi, nebūs ražas. Starp plūmēm nepieciešams trīs metru, starp ābelēm – līdz piecu metru attālums. Jāiztēlojas, cik koks būs liels.
“Iestādot dārzu, rezultātu var redzēt tikai pēc vairākiem gadiem. Turklāt visu laiku tas ir jākopj, tikai tad būs augļi,” akcentē dārzkopis.
“Sprogās” lielražošanai izvēlas dažas šķirnes, lai būtu vienkāršāk novākt un realizēt. Plūmju šķirne “Komēta” ir apmēram 70 procentos šo koku stādījumu. Tā ir agra un ražīga šķirne. Ķirši iestādīti pagājušajā gadā. I.Tīcs atzīst, ka ķirši ir kaprīzāki. Tie cieš no mitruma trūkuma, prasa vairāk barības vielu un ir mazāk izturīgi pret temperatūras svārstībām. Paredzams, ka šogad sāks ražot bumbieru dārzs. “Jāizvēlas bumbieru šķirnes, kas ir piemērotas mūsu klimatam, tad augļi būs,” akcentē saimnieks. Mēneša beigās augļu kokus vajadzēs miglot pret kaitēkļiem un slimībām.
