Alūksnes novada domes septembra komitejās un domes sēdē starp deputātiem raisījās diskusija arī par nākamā gada pašvaldības budžetu, paužot bažas, ka finansējums būs ierobežots. Šo diskusiju attīstīja deputātu Janas Zilkalnes un Līgas Langrates ierosinājums palielināt pabalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Jautājumus par pabalstiem Alūksnes novadā skatīja septembra komiteju sēdēs un gala lēmumus pieņēma domes sēdē. Pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītājs Arturs Upīts skaidro – atbilstoši tiesībsarga norādījumiem, no saistošajiem noteikumiem par pabalstiem bija jāizdala atsevišķi noteikumi “Par materiālo atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un audžuģimenēm”. A. Upīts norāda, ka noteikumos veiktas arī citas izmaiņas, piemēram, atrunāts noteikumu mērķis, kā iepriekš nebija, precizēti palīdzības veidi un noteikts, ka pašvaldības pabalstu skaidrā naudā pašvaldības grāmatvedībā izmaksā tikai izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams veikt pārskaitījumu.
Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejā J. Zilkalne rosināja Alūksnes novada pašvaldības vadību valstiskā līmenī rosināt to, lai trūcīgās personas saņemtu lielāku pabalstu, jo preču un pakalpojumu izmaksas valstī arvien palielinās. Viņa ierosināja arī palielināt vienreizējo pabalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kas pašlaik ir 250 eiro apmērā no Alūksnes novada pašvaldības puses, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. “Šo pabalstu maksā tikai vienu reizi. Vai ar 250 eiro tiešām pietiek, lai visu sarūpētu? Rosinu šo vienreizējo pabalstu palielināt un noteikt 500 eiro,” pauda J. Zilkalne.
Finanšu nodaļas vadītāja Evita Ņedaivodina vērsa deputātu uzmanību, ka nākamais budžeta gads pašvaldībai būšot ļoti grūts. “Mēs vēl nezinām, kādus papildu izdevumus valdība pašvaldībām nākamgad vēl piespēlēs. Jau ir izskanējusi iespējamība par 1. līdz 4. klašu skolēnu ēdināšanu. Jāuzsver, ka bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kamēr sekmīgi mācās līdz 22 gadu vecumam, saņem arī mēneša pabalstu,” saka E. Ņedaivodina.
Balsojot šīs komitejas trīs deputātiem “par”, diviem “pret” un vienam atturoties balsojumā, pabalsta palielinājums no 250 uz 500 eiro tomēr netika atbalstīts, jo šādā balsu sadalījumā izšķirošā ir komitejas vadītāja Aivara Fomina balss, kurš nobalsoja “pret”.
Turpinās no 1. lappuses
Diskusijas par šo pabalstu turpinājās arī septembra finanšu komitejas sēdē. Tur deputāte Līga Langrate rosināja domāt par pabalstu dažādošanu un arī palielināt pabalstu bāreņiem, bet valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzskata, ka pašlaik steigties ar izmaiņām pabalstos, tos palielinot, nevajadzētu, kamēr valstī nav skaidrības, kā nākamgad mainīsies pašvaldību funkcijas.
Pašvaldībā jānogaida
“Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska publiski ir norādījusi, ka skolēnu ēdināšanu var formulēt arī kā pabalstu un tā ir pašvaldību izšķiršanās – neviens neliek ēdināt visus bērnus, bet pašvaldība var izvēlēties, kuru grupu bērnus ēdināt, piemēram, tikai no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm. Pašlaik par katra 1. līdz 4. klases bērna ēdināšanu dienā valsts pašvaldībai maksā 1,42 eiro. Ja Alūksnes novada pašvaldībai no sava budžeta būtu jāēdina visi 1. līdz 4. klašu skolēni mūsu skolās, tam vajadzētu 126 000 eiro mācību gadā.
Ir jānogaida, kamēr valdība formulēs izmaiņas likumā. Diemžēl pašlaik valsts politiķi pieņem ātrus un nepopulārus lēmumus, nerēķinoties ar pašvaldībām, neizejot uz kompromisiem. Valstī arī veidojas uzskats, ka pašvaldību administrācijā strādājošie ir nekam nederīgi profesionāļi,” secina A. Dukulis.
Deputāts Ainars Melders uzsver – katra pašvaldība Eiropā saviem iedzīvotājiem piešķir to, ko var atļauties. “Kā valsts var pašvaldībām diktēt izmaksājamos pabalstus? Tad kāda jēga 15 domes deputātiem? Mēs varam barot visus par brīvu vai nebarot nevienu! Vēlētāji ievēl gan pašvaldību, gan Saeimas deputātus. Šādi valstī diemžēl arvien biežāk netiek ievēroti demokrātijas principi,” secina A. Melders.
Vairums nobalso “pret”
A. Dukulis skaidro, ka 250 eiro bāreņiem pašvaldība izmaksā kā pabalstu naudā, bet papildus viņi saņem arī materiālo palīdzību. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzsver, ka sociālais darbinieks arī palīdz šīm personām, līdzdarbojas inventāra sarūpēšanā, dzīvokļa iekārtošanā un nodrošina citu vajadzīgo palīdzību.
Deputāte Maruta Kauliņa domes sēdē jautāja, cik Alūksnes novadā ir bāreņu? Uzzinot, ka 2018. gadā novadā bijušas 16 šādas personas, viņa secina, ka pabalsta palielinājumam līdz 430 eiro vajadzētu novada budžetā papildus tikai 2000 eiro. E. Ņedaivodina gan norāda, ka nākamgad pašvaldības budžetā arī 2000 eiro būs nozīmīga summa.
Domes sēdē balsojot par pabalsta bāreņiem palielināšanu, deputātu vairums priekšlikumu tomēr neatbalstīja, līdz ar to apmērs paliek kā bijis – 250 eiro.
