Atdzimst: valsts arhitektūras piemineklis.
Atdzimst: valsts arhitektūras piemineklis
Alūksnes Jaunās pils atjaunošanai Saeima piešķīrusi 40 000 latu mērķdotāciju. Līdz gada beigām nauda jāizlieto darbos, lai novērstu pils bojāšanos.
Finansējums piešķirts pēc pilsētas domes pieprasījuma. Tajā bija ietverti steidzami veicamie darbi, kas paredzēti atjaunošanas projektā. Jāveic pils jumta, fasādes atjaunošana, pamatu hidroizolācija, lietus ūdeņu novadīšana un apkārtnes labiekārtošana. Darbu kopējās izmaksas ir apmēram 300 000 lati. Projektu izstrādājusi SIA “AIG”.
Alūksnes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Ozols atzīst, ka vēlā rudenī āra darbos apgūt 40 000 latus ir sarežģīti. Panākta vienošanās, ka remontēs arī muzeja fondu glabāšanas telpas. Pašvaldība veica cenu aptauju, darbu izpildītājs ir SIA “Alūksnes meliorācija”.
Uzņēmuma strādnieki pils pamatus nomazgās un uzliks betona kārtu, kas apturēs eroziju – izskalošanu un sairšanu. Izdrupušajās vietās tos betonēs un mūrēs. Tad veidos hidroizolāciju pamatiem – materiālu kārtu, kas pasargās ēkas sienas un pagrabtelpas no ūdens iedarbības.
Ap pili izbūvēs drenāžu lietus ūdeņu novadīšanai.
“Zem pils ir bijusi drenāža. Liekas, ka tā vēl funkcionē, tāpēc strādnieki cenšas neizjaukt drenu sistēmu,” saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga.
Pagalmā un iebraucamā ceļa apkārtnē būs jānorok apmēram pusmetru biezs zemes kultūrslānis. Nākamgad paredzēts atjaunot bruģi, kāds bijis pils pagalmā, izmantojot vecos akmeņus no tā.
Inspektore atgādina, ka bija vajadzīgs četru gadu darbs projektu izstrādē, lai piesaistītu finansējumu šī valsts aizsargājamā kultūrvēsturiskā objekta atjaunošanai.
Kultūrkapitāla fonds piešķīra 1500 latus pils arhitektoniski mākslinieciskai izpētei, kā arī finansiāli atbalstīja renovācijas un restaurācijas projekta izstrādi.
Pirms 8.Saeimas vēlēšanām no valsts budžeta piešķīra 4000 latus, kas kopā ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējumu – 3500 latiem – pērn ļāva atjaunot trešdaļu pils jumta. To pēdējo reizi mainīja 80.gadu vidū, bet darbs bija slikti padarīts. Tad atjaunoja arī ēkas ārsienu krāsojumu, bet pamatīga pils restaurācija sākta tikai tagad.
Nākamā gada budžetā pilij līdzekļus – vairāk nekā 18 000 latus – ieskaitījuši divi Saeimas deputāti – Baiba Brigmane un Alberts Krūmiņš. Par šo naudu varēs pilnībā atjaunot jumta segumu.
Savu kārtu gaida pils fasāde un logi, kas rietumu pusē ir avārijas stāvoklī.
Pilij ir veikta mākslinieciskā izpēte, bet nav koncepcijas par ēkas apsaimniekošanu.
“Kad pili būvēja, nebija tādu ugunsdzēsēju prasību, kādas ir tagad. Tās neatbilst ēkas oriģinālajam plānojumam, turklāt pils no dzīvojamās kļuvusi par sabiedrisku būvi.
S.Ludviga domā, ka pils ēkai būtu jāpilda citas funkcijas. Atjaunojot tās sākotnējo izskatu, pils kļūs par apskates objektu, bet telpas varētu izmantot svinību rīkošanai.
Visos projektos S.Ludviga norādījusi, ka pili paredzēts veidot kā novada kultūras centru. Ēkas otrā stāva telpas tāpat kā tagad būtu izmantojamas muzejam, bet pirmajā stāvā varētu iekārtot izstāžu zāles, kur iespējams rīkot konferences, seminārus un balles, kā arī iznomāt dažādiem pasākumiem.
Latvijas Mākslinieku savienības pieredze Zvārtavas pils sakārtošanā un apsaimniekošanā liecina, ka tā var iegūt līdzekļus, lai turpinātu ēkas restaurāciju.
***
Fakti
Alūksnes Jaunā pils celta no 1860. līdz 1864.gadam.
Pils arhitekts – Johans Daniels Felsko, kas bija Rīgas galvenais arhitekts.
Būvdarbu vadītājs – Pauls Benjamins Polnauss.
Pils celta Tjūdoru stilā.
