Alsviķu pagasta Strautiņos Aiva un Agris Serdāni zemnieku saimniecībā “Onti – Skrīveri” audzē 46 tītarus.
Alsviķu pagasta Strautiņos Aiva un Agris Serdāni zemnieku saimniecībā “Onti – Skrīveri” audzē 46 tītarus. Viņi ar tītaru audzēšanu nodarbojas jau četrus gadus, tomēr tik liela saime šajā sētā nekad nav bijusi. Viņi putnus neuztver kā ienesīgu naudas āderi, tas ģimenei vairāk esot vaļasprieks. Tāpat kā mežs, bites un dārzs.
Mājas ar tādu pašu nosaukumu – “Onti – Skrīveri” – atrodas nepilnus trīs kilometrus no Strautiņu centra. Ēka celta 1933.gadā. To kopā ar saviem brāļiem būvējis Aivas tēvs Ādolfs Rings. Mamma Aina Ringa fermā ar rokām slaukusi 22 govis. Mazā Aiva bieži centusies palīdzēt. Reiz, tīrot govīm stāvvietas, neuzmanīgi piedūrusies kādai ragainei pie kājas. Tā pamatīgi iespērusi. Šis gadījums beidzies ar zilumiem un mammas lielo izbīli. Pēc tam meitene zināmu piesardzību ievērojusi, tomēr bailes neiemantojusi.
Nepozē klajā laukā
Pēc mācībām Alūksnes 1.vidusskolā ar saimniecības stipendiju startējusi uz Jelgavu un iestājusies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Zooinženieru fakultātē. Pēc pieciem gadiem atgriezusies dzimtajā pusē kā diplomēta zootehniķe. Aiva atzīst, ka organizatora talants nav viņas stiprā puse, tāpēc savā pārziņā pārņēmusi individuālo lopu sektoru. Strādājusi arī par ciltslietu zootehniķi. Pēc valsts saimniecības likvidēšanas nodibinājusi zemnieku saimniecību. To Aiva izstāsta, kamēr ejam meklēt pa tīrumu aizklīdušos tītarus. Putni nav pierunājami pozēt klajā laukā. Mirkli paklīrējušies, tie gluži neticamā ātrumā cauri augļu dārzam aizdrāžas uz kūti. Uz to pašu, kurā Aiva kādreiz palīdzējusi mātei govis kopt. Tagad bijusī ferma ir Serdānu īpašumā un piemērota tītaru audzēšanai. Kūtī tītari nomierinās un sāk kāri knābāt silēs iebērtos graudus.
“Vecākiem biju vienīgais bērns. Arī vīrs audzis viens. Pašiem tagad ir trīs meitas. Vecākā dzīvo Alūksnē un audzina divus gadus veco Janu. Vidējā studē Jelgavā, bet jaunākā šogad beigs 12.klasi. Brīvdienās, sevišķi svētku dienās, te ir liela rosība. Labi, ka vīram ir darbs, jo tikai no saimniecības ienākumiem būtu grūti iztikt,” stāsta Aiva.
Pīlēm ierīko dīķi
Serdāni sevi neuzskata par trūcīgiem ļaudīm, jo viņu rīcībā 39 hektāri zemes. Vairāk nekā 10 hektārus izmanto lauksaimniecībā, tur izaugot kartupeļi, saknes, labība. Pietiekot pašiem, aitām un putniem – pīlēm, vistām un tītariem.
“Vienai aitai pirms nepilnām trijām nedēļām ganos piedzima divi jēri. Aitu māte vienu jēru nepieņēma. Atcerējāmies, ka reiz atstumtos jērus izbarojām ar govs pienu, tāpēc to atdevām kaimiņienei, kurai ir slaucama govs. Ar vistām problēmu nav. Tās mitinās atsevišķā kūtī, agri uzsāk dienas gaitas un agri dodas pie miera. Pīles sākām audzēt pirms četriem gadiem. Šiem putniem nepieciešams ūdens, tāpēc ierīkojām dīķi. Ziemā baroju ārā un silēs pieleju siltu ūdeni. Kamēr to darījām telpās, vienmēr bija slapji pakaiši, pīles netīras. Tagad šī problēma atkrīt,” pieredzē dalās Aiva.
Izšķiļas 45 tītarēni
Visvairāk saimniece stāsta par tītariem. “Tītari ilgi paliek nomodā un guļ līdz gaismai. Tie ir ļoti vārīgi. Vistu cāļus jau septiņos no rīta droši var laist pastaigāties, bet tītarēnus – tikai pēc rasas nožūšanas, jo pretējā gadījumā tie saaukstējas un iet bojā. Šogad necerēti laimējās. Pagājušajā gadā tītarēnu izšķīlās uz pusi mazāk, jo bija daudz tukšu olu. Maijā sāka perēt četras mātes reizē. Sākumā katra sēdēja uz vienas olas. Kad pārliecinājos, ka tās visā nopietnībā noskaņotas ģimenes pieaugumam, paliku apakšā vēl 11 līdz 13 olas. 45 tītarēni vienlaikus ieraudzīja dienas gaismu. Kamēr tie paaugās, tos kopā ar māti nodalījām atsevišķi, jo katrai šķita, ka pārējās dara pāri viņas bērniem. Pirmo mēnesi mazuļi īpaši jāuzmana, tāpēc tie jāēdina trīsreiz dienā ar speciāli sagatavotu barību. Dodam vārītas un sasmalcinātas vistu, pīļu un tītaru olas, arī miežu putraimus. Vīrs ieteica sākumā izbarot rasaskrēsliņus. Plūcām ziedus, vēlāk arī lapas, tās sasmalcinājām. Pēc saudzēšanas perioda tītarus sākām barot divreiz dienā, tie sāka paši ganīties laukā. Jāuzmanās, lai tumsā tītarēni nepaliktu laukā, jo tos var nomedīt. Šovasar pāris tītaru mātes pazuda, pagājušajā gadā – tītaru tēvs. Iegādājāmies jaunu. Viņa nopelns ir šīsvasaras lielā un izturīgā saime. Laikam arī vistām jauns “vīrs” jāgādā, skatos, ka cālēni tādi pavārgi,” spriež zemniece.
Putni ir piesardzīgi
“Tītariem garšo auzas, šogad tās iesējām 0,3 hektāru platībā, iznāca trīs lielas gubas. Atvedām mājās, putni paši tās “izkūla”, atlika tikai savākt salmus, kuri lieliski noder pakaišiem. No auzu graudiem tītari pieņēmās svarā. Tie apēd arī nezāļu ziedus, gliemežus. Esmu pārliecinājusies, ka teiciens “dumjš kā tītars” neiztur kritiku. Putni drīzāk ir ļoti piesardzīgi. Viņi nekad neēdīs no agrāk neredzēta trauka, pirms nebūs pārliecinājušies, ka neraud briesmas. No vanagiem tītarēniem briesmas nedraud, jo tītarmāte pastāvīgi skatās debesīs. Tiklīdz pamana kaut ko aizdomīgu, tā laikus brīdina, tad visi salien zālē un pieplok pie zemes. Tītaru tēvs arī ir ļoti prātīgs. Mazos pastāvīgi apsargā, nevienu neaiztiek,” stāsta Aiva.
Zemniece priecājas, ka šogad labi padevušies burkāni, puscukurbietes, runkuļi. “Tītarēni šķīlās, kā paredzēdami, ka ziemā viņiem netrūks svaigu sakņu,” smejas saimniece. Ar gandarījumu viņa stāsta par ģimenes lepnumu – mežu. To viņi regulāri izkopjot un uzmanot, lai neiemetas kaitēkļi. Pagaidām mežs palikšot neskarts – pašu priekam, tikai izbrāķētos kokus sagatavojot malkā.
Trešais ģimenes vaļasprieks esot bites. Tās Aiva saņēmusi mantojumā no vectēva, slavenā Zeltiņu pagasta iedzīvotāja Ernesta Tomsona. Viņš šajā pasaulē nodzīvojis 100 gadus, mantiniekiem iemācījis daudz gudrību. Vislielākais bitenieks esot Agris. Vīrs nenoguris varot darboties ap stropiem vectēva novēlētajā īpašumā Zeltiņos. “Vēl Agris ir kaislīgs makšķernieks, bet man patīk audzēt puķes. Īpaši mīļas ir lauvmutītes,” atklāj saimniece.
Aiva atzīst, ka abi ar vīru bieži pārrunājot, vai nebūtu lietderīgāk nodarboties ar ienesīgāku biznesu, pavairot ģimenes labklājību. “Naudā jau visu var pārvērst, taču no tā nebūs nekas sirdij. Tāpēc mēs saimniekojam tā, lai pietiktu miesai un garam,” domīgi saka A.Serdāne.
