Pededzes pagastā gandrīz pie robežas ar Krieviju atrodas Annas un Igora Zvaneru zemnieku saimniecība “Mežmājas”. Tajā sākta pāreja uz bioloģisko saimniecību, izvēloties gaļas lopu audzēšanu par galveno nozari.
Pededzes pagastā gandrīz pie robežas ar Krieviju atrodas Annas un Igora Zvaneru zemnieku saimniecība “Mežmājas”. Tajā sākta pāreja uz bioloģisko saimniecību, izvēloties gaļas lopu audzēšanu par galveno nozari.
“Protams, pašu vajadzībām paliek visi mājdzīvnieki, kādi jau bija. Kā izdosies attīstīt gaļas lopu audzēšanu, pagaidām grūti spriest. Ganāmpulkā ir sešas govis un pieci jaunlopi: bullēni un telītes. Biedē striktās prasības, ko dzīvnieku labturībai izvirza Eiropas Savienība. Lopu audzēšanas apstākļiem ir jābūt labākiem nekā tiem, kādos dzīvo cilvēki,” spriež I.Zvaners.
Lopiem piemērota kūts, to cēlis Igora vectēvs. To vajadzēs remontēt. Pirmo gadu govis neslauc, bet ļauj zīst teļiem. Tātad slaukšanas iekārtas nav nepieciešamas, tomēr būs jādomā par dzirdnēm, barības sadali un kūtsmēslu izvākšanu. “Apmēram sešus mēnešus ļauj teļiem pašiem zīst pienu no govīm. Redzams, ka tie ātrāk barojas,” atzīst saimnieks.
Kazu skaitu nepalielinās, bet turēs tikai pašu vajadzībām. Tām vajadzīga atsevišķa kūts, bet šo prasību izpildi pagaidām nevar nodrošināt. Savulaik bija desmit, tagad palikušas tikai trīs ragaines. “Kazas piens ir veselīgs, tāpēc to lietojam paši. Tiesa, to var arī nodot kazas siera ražošanai. Bet tad jādomā par to, vai Anna ar visu tiks galā,” nav pārliecināts I.Zvaners. Viņš uzskata, ka vēlams būtu noslēgt ciklu, jo pārāk lielas ir transporta izmaksas, lai no pierobežas vestu pienu pārstrādei.
“Kaut viena, bet kaza noteikti būs. Ir pavisam cita pašsajūta, kad dzeram kazas pienu,” piebilst Anna. Viņa atzīst, ka kazu ganāmpulka veidošanai nepietiktu spēka.
Zvaneru īpašumā ir 12 hektāri zemes, bet vairāk nekā otrtik nomā. Bioloģiskā saimniecība saņems lielākus hektārmaksājumus, ko varēs ieguldīt attīstībā. Lauksaimniecības tehnika ir veca. Traktoram esot vairāk gadu nekā Igoram, tāpēc viņš cer iegādāties jaunu. Tagad tehniku nomā no kooperatīva. “Zemes pietiek. Ja būs līdzekļi, varēs realizēt ieceres,” atzīst Igors.
Bankas kredītu Zvaneri nevar saņemt, jo nav nodrošinājuma. Igors uzskata, ka biznesa plānu rakstīšanu var salīdzināt ar sociālistiskajām saistībām, kādas kolhozu gados uzņēmās strādnieki. Nekad nevar zināt, ko lems valdība un kādus jaunus noteikumus izvirzīs Eiropas Savienība. Iespējai saņemt lielākus hektārmaksājumus par bioloģisko saimniekošanu Igors ticēs, kad tos būs saņēmis. Pirmā pārejas gada sertifikāts vēl nav saņemts tehnisku iemeslu dēļ.
Iespējams, ka “Mežmājās” audzēs arī ogas. Pagaidām gan vēl nav izlemts, kādas. Noskaidrots, ka lielogu mellenes nevar audzēt bez ķimikālijām, tāpēc bioloģiskajā saimniecībā no šīs ieceres jāatsakās. Droši vien labāk izvēlēties ārstniecības augu audzēšanu.
“Pierobeža vēl arvien ir nomale, tāpēc nav vērts domāt par tūrismu vai citām šā virziena jomām,” secina I.Zvaners.
