Latvijas Saeimas paziņojumā par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada teikts, ka noteiktā tiešo maksājumu aprēķina metodika nenodrošinās lauksaimniekiem iespēju konkurēt ar citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Taču aptaujātie lauksaimnieki uzskata, ka tas neko nemainīs.
“Tāds paziņojums, manuprāt, ir veltīgs. Latvija vēl nekad nav pateikusi “nē” kopējās lauksaimniecības politikas nostādnēm. Kāpēc lai šoreiz būtu citādi? Otras tik paklausīgas valsts Eiropā nav. Tieši tāpēc var saglabāt mums vismazākos vienotos platību maksājumus, parādot, ka neesam līdzvērtīgi Eiropas tirgus dalībnieki un partneri,” atzīst Annas pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Strakša.
Viņš uzskata, ka politiķiem un ministriem trūkst gribasspēka panākt Latvijai labvēlīgu risinājumu Eiropas Savienības budžeta veidošanā. Latvijas lauksaimnieki jau kopš 2004.gada saņem vismazākos tiešos maksājumus. Ņemot vērā, ka pēc pievienošanās Eiropas Savienībai mūsu valstij jau tika piemērots pārejas periods līdz 2013.gada beigām, turpmāk pēc jaunās metodikas aprēķinātos tiešos maksājumus vajadzētu izlīdzināt. Pēc pašreizējās piedāvātās formulas Latvijas zemnieki saņemtu 146 – 164 eiro par hektāru, kas ir par 30 procentiem vairāk nekā līdz šim. Tomēr tas joprojām būtu zemākais maksājumu apjoms starp dalībvalstīm. Latvija vēlas panākt, lai lauksaimnieki saņemtu vismaz 200 eiro par hektāru.
“Ja netiks palielināti tiešie maksājumi par hektāru, tad mūsu lauksaimniecība pastāvēs tādā pašā līmenī kā pašlaik. Ja mums būtu kaut puse no tā, ko saņem vecās dalībvalstis, tad jau sen būtu pārspējuši to lauksaimniekus. Jau ar pašreizējiem resursiem esam izdarījuši ļoti daudz, balstoties galvenokārt uz pašu entuziasmu,” secina J.Strakša. Viņš norāda, ka tiešo maksājumu palielināšana situāciju nemaina, jo palielinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Rezultātā iedalītās naudas apjoms ir jādala uz vairāk hektāriem, tāpēc maksa par hektāru mainās maz.
