Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, kā arī Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā pēdējā laikā ir vērojama tendence, ka pēc palīdzības vēršas arvien vairāk Latvijas valsts piederīgo, kuri ir apkrāpti un lūdz palīdzību atgriezties mājās. Šajos gadījumos darbu ir solījušas gan Latvijas darbā iekārtošanas aģentūras, gan cilvēki paši ir devušies uz ārvalstīm ar cerību atrast darbu, nepārzinot ekonomisko situāciju konkrētajā valstī, t.i., bezdarba līmeni, kā arī nepārvaldot svešvalodu. Protams, ka mazāks risks ir nodarbināt ārvalstniekus, jo gan valodas zināšanu trūkums, gan likumdošanas nepārzināšana neļauj apkrāptajiem darbiniekiem pilnībā izmantot savas tiesības.
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi neatmaksājamas materiālās palīdzības sniegšanai personām, kuras ārvalstīs palikušas bez iztikas līdzekļiem, vēstniecība var palīdzēt sazināties ar radiniekiem un draugiem, lai meklētu iespējas cietušajam saņemt finansiālu palīdzību no Latvijas.
Iespēju robežās apkrāptajām personām tiek meklēta pagaidu dzīvesvieta sociālās aprūpes centros, bet šie centri nereti ir pārpildīti ar imigrantiem un ne vienmēr spēj uzņemt papildu iemītniekus. Vēstniecība šādos gadījumos arī informē ārvalsts attiecīgās iestādes par nelegālas nodarbinātības gadījumu.
Pieļautās kļūdas
Uzsākot jebkuras darba attiecības, tāpat kā Latvijā, arī ārvalstīs, ir jābūt darba līgumam un tam ir jābūt parakstītam pirms darba pienākumu uzsākšanas, pat pirms izceļošanas no Latvijas. Nav pieļaujama situācija, ka darba līgums tiek solīts kaut kad vēlāk pēc ierašanās, pēc darba pabeigšanas vai tamlīdzīgi.
Piemēram, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama darba atļauja Vācijā, kas lielākā daļā gadījumu netiek iepriekš nokārtota, līdz ar to nav iespējams noformēt darba līgumu. Rezultātā persona tiek nodarbināta nelegāli, kas ļauj darba devējam nepildīt savas saistības. Ne vienmēr pareizi ir noformēts darba līgums – nepieciešams rūpīgi iepazīties ar visiem darba līguma nosacījumiem, valodas nezināšanas dēļ to bieži vien pārprot vai paraksta vispār neko nesaprotot.
Darbā iekārtošanās pakalpojumus var sniegt tikai tās firmas, kurām ir izsniegtas licences darbā iekārtošanai attiecīgajā ārvalstī. Firmu saraksts ir pieejams Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā “www.nva.gov.lv”. Savukārt, meklējot darbu internetā, jāizmanto Eiropas darba mobilitātes portāls: “http://eures.europa.eu”, kur pieejama informācija par legālām darba vakancēm Eiropas valstīs.
Ministrija iesaka
Pirms izceļošanas ļoti rūpīgi iepazīstieties ar nākamo darba devēju, atalgojumu, dzīvošanas apstākļiem, nepieciešamajiem izdevumiem. Informējiet ģimenes locekļus un draugus par jauno dzīvesvietu. Parūpējieties par rezerves finanšu līdzekļiem krīzes situācijai. Reģistrējieties Konsulārajā reģistrā „https://kr.am.gov.lv”. Nodrošinieties ar pases kopiju, apdrošiniet dzīvību, veselību un mantu. Iepazīstieties ar informāciju par dzīves dārdzību ārvalstīs „www.nva.gov.lv”.
Aicina ziņot par pārkāpumiem
Lai cīnītos pret krāpnieciskiem darījumiem darbā iekārtošanā ārvalstīs, ministrija aicina personas ziņot par šādiem pārkāpumiem. Ja darbā iekārtotājs ir Latvijas firma, tad personai ar iesniegumu, kurā aprakstīta situācija, ir jāvēršas vai nu vēstniecībā, ja persona joprojām atrodas ārvalstīs, vai Nodarbinātības valsts aģentūrā, vai Valsts policijā, ja persona ir jau atgriezusies Latvijā. Iesniegumam jāpievieno līguma kopija, kas parakstīts ar Latvijas darbā iekārtošanas firmu. Ja tiek konstatēts, ka darbā iekārtošanas firma pakalpojumu sniegusi nekvalitatīvi, tai var tikt anulēta licence darbā iekārtošanai ārvalstī, kā arī var tikt izskatīts jautājums par personai radīto zaudējumu kompensāciju. Ja darbā iekārtotājs ir ārvalstu firma, tad ar iesniegumu jāvēršas ārvalsts kompetentajās iestādēs (policija, attiecīgi dienesti, kas atbild par darbā iekārtošanās firmām).
Visbiežāk minētās valstis
Visbiežāk sūdzības par darba meklētāju apkrāpšanas gadījumiem saņemtas no Īrijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas. Piemēram, Zviedrijā tika piedāvāts darbs ogu novākšanā 1000 kilometru attālumā no Stokholmas. Darba diena ilgst 13 stundas, darba līgums nav noslēgts, dzīvošana kempingā. Personas ir iebaidītas – neatklāj savu uzturēšanās vietu, darba devēja kontaktinformāciju, tādējādi ne Latvijas vēstniecība Zviedrijā, ne vietējā policija nevar pilnībā aizstāvēt personu tiesības un intereses.
Savukārt Nīderlandē kāds uzņēmums vervē darbam personas no Latvijas. Par darbā iekārtošanu tiek pieprasīti 200 eiro no personas uz mutiskas vienošanās pamata. Darbiniekiem jāstrādā garas darba stundas, par darbu saņemot mazu atalgojumu. Personām ar Nīderlandes uzņēmumu netiek noslēgti darba līgumi, tādējādi netiek maksāti arī nodokļi vietējā nodokļu pārvaldē. Tiek draudēts ar fizisku izrēķināšanos, ja netiks samaksāti 200 eiro par iekārtošanu darbā, tāpat netiek uzklausīti darba ņēmēji, kad tiek jautāts par nodokļu nomaksu un apsolīto darba algu. Pēc konflikta, kas izcēlās uzņēmuma teritorijā, tika atlaisti četri darbinieki un no katra tika izspiesti 200 eiro. Divu Latvijas iedzīvotāju iesniegumi tika pārsūtīti Nodarbinātības valsts aģentūrai, kas apliecināja, ka tas ir pietiekams pamats, lai vērstos Nīderlandes kompetentajās iestādēs lietas izskatīšanai.
Vācijā policijas reida laikā celtniecības objektā tika aizturētas apmēram 17 personas, kuras strādājušas Dānijas celtniecības uzņēmumā. Starp aizturētajām personām bija arī Latvijas iedzīvotājs. Darba devējs nebija noformējis darba atļaujas, kā arī nepieciešamos dokumentus celtniecības darbu veikšanai. Personas tika atbrīvotas pret parakstu, ka uzņemas neveikt noteiktas darbības, citādi tiesībsargājošās iestādēm strādniekus nāktos deportēt uz izcelsmes valstīm. Dānijas uzņēmumā nodarbinātais latvietis ir atgriezies Latvijā, bet Vācijas kompetentās iestādes slēgušas dāņu uzņēmuma objektu.
