Jūlijā inflācija sasniedza 6,1 %, un, kaut tas ir mazāk nekā jūnijā, jāatzīst, vasarā tomēr patēriņa cenas nav pazeminājušās tik jūtami, kā varēja sagaidīt gada sākumā. Tas viss, protams, ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.
Jūlijā inflācija sasniedza 6,1 %, un, kaut tas ir mazāk nekā jūnijā, jāatzīst, vasarā tomēr patēriņa cenas nav pazeminājušās tik jūtami, kā varēja sagaidīt gada sākumā. Tas viss, protams, ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.
Visasāk to izjūt maznodrošinātie un tie, kuriem ir fiksēti ikmēneša ienākumi, kā, piemēram, pensionāri, invalīdi, pastnieki, policisti, skolotāji un citi, kas algu saņem no valsts budžeta.
Gada laikā inflāciju visvairāk ietekmēja degvielas cenu kāpums, kura artava inflācijā ir 1 procents, aptuveni 0,7 procentus devis piena, siera un olu cenu pieaugums, par 0,5 procentiem pieauguši ēdināšanas pakalpojumi, un gandrīz tikpat liels īpatsvars šajā kāpumā ir arī gaļas un tās izstrādājumu, dārzeņu un kartupeļu cenu pieaugumam. Neapšaubāmi, lielā mērā patēriņa cenas iespaidoja arvien kāpjošās degvielas cenas, kā arī gāzes tarifi, kas dzen augšup komunālo pakalpojumu cenas. Ekonomikā ikviens stimuls reāli izpaužas tikai pēc laika, tāpēc varam secināt, ka tālākais cenu pieaugums gāzei un degvielai neļaus tik strauji kristies patēriņa cenām kā vēlams.
Inflāciju izjūt visi iedzīvotāji
Speciālisti un analītiķi, runājot par inflāciju, ar to domā vidējo cenu kāpumu tautsaimniecībā, ko aprēķina noteiktam preču un pakalpojumu kopumam, grozam. Latvijā tajā atrodas vairāk nekā 400 dažādu preču un pakalpojumu grupu, kurām Centrālā statistikas pārvalde ik mēnesi pārbauda cenas. Ja gada laikā iedzīvotāju izdevumu struktūra mainās, tiek mainīts arī preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā. Teiksim, ja sākam mazāk ēst zivis, tad to daudzumu grozā samazina.
Taču katrs iedzīvotājs par inflāciju spriež nevis pēc statistikas, bet pēc saviem izdevumiem un ienākumiem. Un sadārdzināšanos asāk izjūt tajās jomās, kurās nākas tērēt lielāko ģimenes līdzekļu daļu. Iedzīvotājiem ar zemāku ienākumu līmeni tie ir komunālie pakalpojumi un pārtika, savukārt grupā ar augstāku ienākumu līmeni – transports un degviela. Skaitļi parāda, ka gan trūcīgos iedzīvotājus, gan bagātos inflācija ir skārusi diezgan līdzīgi, jo dažādās grupās tā atšķiras apmēram par 0,2 procenta punktiem. Atšķiras gan, protams, ienākumu daļa, kas atliek, nomaksājot nepieciešamos izdevumus.
Patēriņa cenas paliek noturīgi augstas
Atbilstoši ekonomikas teorijai laikā, kad aug algas un patēriņa cenas, vajadzētu kristies preču un pakalpojumu pieprasījumam, tādējādi ierobežojot inflāciju. Taču Latvijā par to nekas neliecina – iekšzemes pieprasījums un cenu līmenis paliek noturīgi augsts. Viens no galvenajiem iemesliem – cilvēki vairāk tērē. Pirmkārt, valstī turpina pieaugt vidējā alga, otrkārt, bankās ir vieglāk aizņemties. Iepirkšanās bums turpinās – mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieaugums pastāvīgi turas virs 15 % atzīmes. Taču, analizējot faktus, redzams, ka tas lielā mērā notiek nevis uz vietējās ražošanas pieauguma, bet uz ievesto preču rēķina. Ilglaicīgi lēšot, nestimulēta vietējā ražošana neveicina valsts izaugsmi.
Arī aizņemoties bankās, iedzīvotāji gūst iespēju kompensēt inflācijas “noēstos” ienākumus un notērēt rītdienas ienākumus jau šodien. Šā gada sešos mēnešos izsniegto kredītu apjoms ir palielinājies vairāk nekā par 26 %. Hipotekāro kredītu apjoms jūnijā vien pieaudzis par 175,8 miljoniem latu, bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu – par 117,8 miljoniem latu. Tas, kas uztrauc Latvijas Banku, ir šī pieauguma tempi – par 79 % gadā. Tās ir ievērojamas naudas summas, kas papildus ieplūst tautsaimniecībā. Ne velti visstraujāk pašlaik attīstās tirdzniecība un celtniecība, par to liecina arī strauji kāpjošās būvmateriālu un ar celtniecību saistīto pakalpojumu cenas.
Augstās inflācijas mazināšana prasa rīcību
Apkopojot iepriekš sacīto, secināms, ka Latvijas ekonomika turpina strauji augt, taču vienlaikus parādās arī nelīdzsvarotības pazīmes: noturīga inflācija; augošs patēriņš, no vienas puses, un ražošana, kas tam netiek līdzi, no otras. Labā ziņa ir tā, ka valdība, atzīstot, ka augstā inflācija ir jākontrolē, sagatavojusi kompleksu pasākumu plānu inflācijas mazināšanai. Šobrīd tā ir izšķīrusies to vēl neīstenot un turpināt sekot notiekošajam. Ceram, ka valdība izprot situācijas nopietnību un izšķirīgā reizē rīkosies noteikti.
