Kultūras namiem pagaidām konkurenti – mūzikas un naktsklubi – īpašas problēmas neradot.
Kultūras namiem pagaidām konkurenti – mūzikas un naktsklubi – īpašas problēmas neradot. Tā secinājuši daži vadītāji. Pirmkārt, jaunu izklaides vietu rajonā gandrīz nav. Otrkārt, pēc lauku kultūras namu vadītāju domām, būtiskākais esot – būs vai nebūs kultūras pasākumā bufete. Treškārt, apmeklētājiem pašiem esot iespējams izvēlēties, kur doties atpūsties – uz kultūras namu vai atpūtas klubu?
Lauku kultūras namu vadītājas pārsvarā ir sievietes. Protams, gadās arī izņēmumi. Vīrieši kultūras namu direktoru amatā pašvaldību dotētās un privātās atpūtas vietās biežāk mainās vai tiek nomainīti. Tā pašlaik noticis Gulbenē.
Apmeklējot pasākumus rajonā un ārpus tā, runājot ar organizatoriem, pati esmu pārliecinājusies, ka kultūras namos apmeklētāju skaits sarūk. Valstī populārās grupas „Tumsa” koncerts Gulbenē organizatoriem radīja tikai zaudējumus. Tomēr tad, kad grupa uzstājās Cesvaines mūzikas klubā “Grifs”, ienākumi bijuši stabili. Tikai viens piemērs, bet vērā ņemams, jo ir runa par populāriem profesionāļiem. Tas norāda, ka apmeklētāji izvēlas ne jau mākslinieciskumu. Šķiet, ka vairāk tas atkarīgs, kādu servisu vai atmosfēru piedāvā kultūras iestādes.
Tagad populāri ir spriest, kas ir un kas nav vajadzīgs jauniem cilvēkiem. Viņiem esot vajadzīgas savas īpašās atpūtas vietas. Viņu un arī manā izpratnē labā klubā deju zāle ar tā saucamo bufeti ir apvienota. Turklāt šādā vietā ik palaikam neatkarīgi no vecuma gribētu tusēties (lasi: atpūsties kulturāli) daudzi. Jāskan labai mūzikai, jājūtas moderni, pārliecināti un brīvi. Vai savās pilsētās, pagastos mēs tā jūtamies?
Problēma – varēt vai nevarēt kulturāli atpūsties – samilst un ir aktuāla. Par to jārunā.
Rīt un parīt Gulbenē tiksies visas valsts kultūras inspektori, kuri spriedīs, ka kultūra ir sabiedrību saliedējošs spēks, kas sekmē pilsoniskās sabiedrības veidošanos un nostiprināšanos.
