Saaukstēšanās nav tikai rudens slimība – krasi mainoties laikapstākļiem, no tās nav pasargāts neviens. Saaukstēšanās ir vīrusu slimība, ko izraisa vairāki simti vīrusu. Tā aktivizējas, kad mūsu ķermenis kaut nedaudz atdziest, un vīrusi, kas atrodas augšējo elpošanas ceļu gļotādā, savairojas un izraisa slimības simptomus. Saaukstēšanos izraisa vairāku faktoru kopums, un ir grūti no tās izvairīties pavisam.
Galvenais, lai kājas siltas!
Ģimenes ārsts Alūksnes novadā Jānis Stabingis apstiprina – laikā, kad mainās sezonas, savu uzvaras gājienu sāk saaukstēšanās slimības, un arī pie viņa nu jau vērsušies pacienti, sūdzoties par saaukstēšanos. Pirmie, kuri ik gadu saslimt ar saaukstēšanās slimībām rudenī, ir bērni. Viņiem imūnā sistēma vēl tikai veidojas, tādēļ, atrodoties kopā ar citiem bērniem bērnudārzos un skolās, iespēja saslimt ir krietni lielāka, nekā tad, ja bērns ikdienu pavadītu tikai mājās.
Profilaksei pret saaukstēšanās slimībām ārsts iesaka vispirms rūpēties par savu higiēnu, mazgājot rokas. Nepieciešams dzert daudz ūdens, tā, lai vienmēr būtu mitras gļotādas. Lai izvairītos no saslimšanas pašos pamatos, cilvēkam labi jāizguļas, jāraugās, lai vienmēr būtu silti, galvenais, lai būtu siltas kājas.
Ķiplokus un dabīgus
produktus
“Skaidru pierādījumu, ka būtu nepieciešams lietot aptiekās nopērkamos vitamīnus un tie ļautu izsargāties no saaukstēšanās slimībām, nav. Pētītas ir bioloģiski aktīvās vielas augos, piemēram, ķiplokos, un apstiprinājies, ka tās gan nogalina mikroorganismus. Tādēļ aicinu uzturā lietot ķiplokus, īpaši rudenī – tad, kad tie ienākušies, nevis pavasarī, kad nostāvējušies plauktos, jo bioloģiskā aktivitāte uzglabājoties samazinās,” norāda J. Stabingis.
J. Stabingis iesaka ikdienas uzturā pēc iespējas vairāk iekļaut arī tādus dabīgos produktus kā, piemēram, ābolus, skābētus kāpostus, dzērvenes un citrusaugļus, kas satur daudz C vitamīna. Veselības saglabāšanai noderēs arī medus, lai gan ne visi to var lietot alerģijas dēļ.
Kā rīkoties, ja manāmi
simptomi?
Iesnas ir viens no saaukstēšanās pirmajiem simptomiem, ar ko mūsu klimatā jāsastopas biežāk, nekā gribētos. Tā ir dabiska aizsargreakcija pret vīrusiem un baktērijām, kas iekļuvuši cilvēka organismā un aktivizējas, kad laika apstākļu vai citu faktoru ietekmē vājinās viņa imunitāte. Deguna gļotādā nonākušie infekcijas izraisītāji cenšas vairoties, bet organisms dara visu, lai no šiem svešķermeņiem ātrāk atbrīvotos. Sākas šķaudīšana, līdz ar ko gaisā izplatās arī sīki infekcijas pilieni. Ja tomēr jau gadījies saaukstēties un saslimt, noteikti vajadzētu palikt mājās, lai neiedzīvotos komplikācijās un ātrāk atveseļotos, lai neinficētu arī citus.
Svarīgs nosacījums, lai atveseļotos, ir kārtīga izgulēšanās. Tādēļ no saaukstēšanās slimībām ātrāk atveseļojas jauni cilvēki. “Zināms, ka jauniem cilvēkiem ir labāks miegs nekā jau gados vecākiem. Ja organisms ir saslimis, vecāks cilvēks guļ vēl sliktāk, tādēļ slimība var ieilgt, savukārt gados jaunie nesūdzas par miega trūkumu, taču ne tik ļoti pievērš uzmanību saslimšanas simptomiem sākumā, kur uzmanīgāki tomēr ir seniori,” norāda J. Stabingis.
Svarīgi palikt mājās
Jūtot saslimšanas simptomus, pareizākais būtu palikt mājās, neiet uz skolu un darbu. Diemžēl novērots, ka mēs, Latvijā, lai gan ne vienīgajā valstī pasaulē, bieži vien turpinām apmeklēt mācību iestādes, turpinām strādāt. “Tas, manuprāt, saistīts ar to, ka cilvēkiem maksā algu par darbu, un tā tas ir lielākajā daļā valstu. Cilvēki pusslimi apmeklē darbu, mēģina kaut ko darīt, jo, iespējams, spiež termiņi, jānodod atskaites vai ir citi nosacījumi. Ja cilvēks strādātu sev, viņš izdarītu tik, cik viņš var, rūpējoties arī par savu veselību. Japāņi staigā maskās, bet ne jau tādēļ, lai no kāda slēptos. Viņi rūpējas par savu un līdzcilvēku veselību, un būtībā tas ir ļoti pareizi. Ja saslimšana ir nopietnāka, protams, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš ieteiks pareizo veidu, kā ārstēties,” saka J. Stabingis.
Aicina vakcinēties pret gripu
J. Stabingis ikvienam iesaka rūpēties par profilaksi pret saaukstēšanās slimībām un gripu. Efektīgs veids tam ir vakcinācija. Vakcinācija pret gripu ieteicama ikvienam, taču ģimenes ārsts jo īpaši aicina, negaidot gripas epidēmijas sākumu, vakcinēties tos iedzīvotājus, kuriem ir paaugstināts risks izslimot gripu smagā formā.
“Riska grupu iedzīvotājiem gripa var izraisīt smagas komplikācijas, un katru gadu gripas izraisītas komplikācijas ir cēlonis vairākiem nāves gadījumiem. Pretgripas vakcīna ir sezonāla, tādēļ tā nepieciešama katru rudeni. Noteikti jāvakcinējas grūtniecēm, gados veciem cilvēkiem, kā arī tiem, kuri plāno operācijas lielajās slimnīcās, kur gripas epidēmijas laikā sākas karantīna un pacienti bez gripas vakcīnas netiek pieņemti. Tādēļ tagad ir pats īstākais brīdis to darīt,” skaidro J. Stabingis. Vakcīna ir recepšu medikaments, tādēļ pacientam, lai to iegādātos, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta. Atsevišķām pacientu grupām tas ir arī valsts kompensējamais medikaments, kas izmaksās lētāk.
Paaugstināts risks
saslimt ar gripu un
saskarties ar smagām komplikācijām ir:
• cilvēkiem ar hroniskām veselības kaitēm;
• cilvēkiem ar novājinātu imunitāti;
• cilvēkiem, kuri vecāki par
65 gadiem;
• grūtniecēm;
• bērniem līdz 2 gadu
vecumam.
