Saeimā apspriež grozījumu projektu likumam “Par dzīvojamo telpu īri”.
Saeimā apspriež grozījumu projektu likumam “Par dzīvojamo telpu īri”.
Mēģinājums ar grozījumiem īres likumā noregulēt dzīvojamo telpu īpašnieku un īrnieku attiecības nevar dot cerēto rezultātu. Tas atbildību par dzīvojamo telpu ierādīšanu īrniekiem, ko namu īpašnieks izliek no dzīvokļa, uzliek pašvaldībām.
Pašvaldībai nav dzīvojamā fonda
Ventspils pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lembergs atzinis, ka likuma prasību izpilde, ceļot dzīvokļus nemaksātājiem, izmaksātu apmēram miljons latu. Iespējams, ka Ventspilī to var atļauties. “Tas ir pilnīgs ārprāts. Pašvaldības rīcībā nav dzīvokļu, ko ierādīt īrniekiem. Sākam domāt par iespēju celt nelabiekārtotus dzīvokļus. Brīvi ir labiekārtoti dzīvokļi, no kuriem izlikti īrnieki, kam ir lieli komunālo maksājumu parādi,” laikrakstam atzīst Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš.
Likums nevar atrisināt situāciju, ja pašvaldībai nav dzīvojamā fonda. Īrniekam, kas nespēj maksāt par labiekārtotu dzīvokli, nav vērts piedāvāt. Parādu summa par dzīvokļu īri un komunālajiem maksājumiem turpina augt. Par apkuri lielākais parāds ir 9 200 latu Apes ielas 8 un 6 100 latu Apes ielas 12 iedzīvotājiem. Pašlaik izsolē piedāvā sešus labiekārtotus dzīvokļus. “Ja no dzīvokļa izliktiem īres parādniekiem piedāvās labiekārtotu dzīvokli, tad atkal uzkrāsies parāds, un tas nav risinājums,” secina G.Bērziņš. Protams, labi izklausās, ka likums garantē dzīvojamo telpu.
Īrnieki neatbalsta parādniekus
Alūksnē pusi dzīvojamās mājas Apes ielā 12 apsaimnieko īrnieki. Viņi atteikušies no pašvaldības bezpeļņas organizācijas “Alūksnes nami” pakalpojumiem. “Mēs no īres naudas, pieci santīmi par kvadrātmetru, remonta darbus veicam paši. Iznāk daudz lētāk,” secina Gunta Jermacāne. Viņa uzņēmusies mājas vecākās pienākumus 28 dzīvokļiem un ir noraizējusies par tiem, kas nemaksā ne par īri, ne komunālajiem pakalpojumiem. “Saka, lai slēdzam līgumu ar “Alūksnes namiem”, un tad nemaksātājus izliks no dzīvokļa. Bet mēs neko nevaram iesākt ar īrniekiem, kam ir 700 latu parāds. Domājam izveidot dzīvokļu apsaimniekošanas kooperatīvu, kas varēs nemaksātājus sūdzēt tiesā,” stāsta G.Jermacāne.
Pagājušajā vasarā pusei dzīvojamai mājai Apes ielā 12 atjaunoja jumta segumu un nomainīja siltuma un aukstā ūdens sistēmas stāvvadus. Tagad labos siltuma sistēmu. “Domājam, ka arī siltuma skaitītāju saviem spēkiem varētu uzlikt lētāk. Tas maksā 680 latu, bet bija jāmaksā 2000 latu. Par to varētu uzlikt divus skaitītājus katrai kāpņu telpai atsevišķi,” uzskata mājas vecākā.
Ir tiesības bez seguma
Var saprast mazturīgos iedzīvotājus, kam nav līdzekļu komunālajiem maksājumiem. Taču paredzētie grozījumi neko nemaina viņu situācijā. Acīmredzot tāpat kā līdz šim viņiem vajadzēs meklēt dzīvojamo telpu, par ko var samaksāt un ko spēj uzturēt. Tie droši vien būs denacionalizētajās mājās, kur var piedāvāt nelabiekārtotus dzīvokļus. Diemžēl ir redzams, ka daudzās mājās ir neapdzīvotas telpas, bet īpašnieki nevēlas tās piedāvāt īrniekiem. Nams Alūksnē, Jāņkalna ielā 25 pieder īpašniekam, kas dzīvo Amerikā. Tas ir garāmgājējiem bīstams, bet pašvaldība var tikai iežogot to. “Speciālisti apsekoja namu un secināja, ka tas vēl gadu var stāvēt. Tikmēr runāsim ar īpašnieku, jo pašvaldībai nav tiesību namu nojaukt,” norāda Alūksnes pilsētas domes informācijas daļas vadītāja Zinaīda Kalniņa.
Kāpēc likuma devēji grib uzkraut rūpes par dzīvokli tiem, kas ir darbaspējīgi, var strādāt un pelnīt? Jaunais likums radīs vēlmi prasīt dzīvokļus pašvaldībai un pieaugs to deficīts. Līdz ar to pieaugs īres maksa denacionalizētajās mājās, par kuru remontu īpašnieki maz interesējas. Un vēl mazāk būs cilvēku, kas centīsies celt savu māju.
