Alūksnes rajona sabiedrisko organizāciju pārstāvji apmeklēja semināru “Nevalstisko organizāciju attiecības ar sabiedrību un sadarbības veidošana ar citām NVO, privāto un valsts sektoru”.
Alūksnes rajona sabiedrisko organizāciju pārstāvji apmeklēja semināru “Nevalstisko organizāciju (NVO) attiecības ar sabiedrību un sadarbības veidošana ar citām NVO, privāto un valsts sektoru”.
Katram semināra dalībniekam bija jānosauc savas organizācijas mērķi un galvenie darbības veidi. “Analizējām, kurām organizācijām ir līdzīgi mērķi, ko viņi dara citādāk un ko viens otram var piedāvāt. Te arī atklājās pats svarīgākais – ja sākumā dalībnieki kā sadarbības partnerus izvēlējās līdzīgu interešu organizācijas, tad pēc neilga laika saprata, ka veiksmīgi sadarboties var ne tikai ar organizācijām, bet arī uzņēmējiem un privātpersonām,” komentē semināra vadītāja Linda Pavlovska.
Seminārā sprieda, cik liela nozīme kontaktu veidošanā un uzturēšanā ir personīgiem sakariem. Svarīgi ir iepazīstināt sabiedrību ar sevi un savu organizāciju. “Reizēm cilvēkam ir tikai divas minūtes, lai auditorijā prezentētu savu organizāciju. Tāpēc ir jāprot to darīt skaidri, īsi un kodolīgi,” norāda semināra vadītāja.
Sabiedriskās organizācijas “Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis”” vadītājs Uldis Sedlenieks atzīst, ka viņa organizācijai savstarpējie kontakti ir svarīgi. “Mēs nemitīgi sadarbojamies ar valsts un privātām institūcijām,” saka U. Sedlenieks. Viņš uzsver, ka guvis jaunu informāciju, kā sadarbību ar citiem veido pārējās NVO. “Bija daudz aizmirstu lietu, ko seminārā atklāju no jauna. Uzskatu, ka katra diena cilvēkam dod kaut ko, tikai jāprot to saskatīt,” domā U. Sedlenieks.
Alūksnē L.Pavlovska nav pirmo reizi. “Agrāk strādāju Rīgas NVO. Piedalījos projekta izstrādē par NVO centru izveidi Latvijā. Viena no pirmajām vietām bija Alūksne. Pozitīvi ir tas, ka centru vadītāji personīgi pazīst sabiedrisko organizāciju vadītājus. Tas veicina sadarbību,” uzskata L. Pavlovska.
Viņa atzīst, ka organizācijas vadītājs nedrīkst doties uz pašvaldību un prasīt naudu, nepiedāvājot, kā kopīgi varētu risināt problēmu.
“Cilvēkiem šķiet, ka ar naudu var atrisināt visas problēmas, tomēr nevienam nav pienākuma dot naudu. Citādi, ja lūdzējs piedāvā kopīgi risināt problēmu. Ir jāuzdod sev jautājums – kāpēc tieši man jādod līdzekļi? – un godīgi uz to jāatbild,” domā L. Pavlovska.
