Labas mājturības, attiecību un bērnu audzināšanas tēmas trīsdesmitajos gados noteikti ir pārsvarā tādos žurnālos kā “Sievietes Pasaule” un “Zeltene”, taču atrodami arī vispārīgi padomi veselības kopšanai un pat plašāki apraksti par pētījumiem. Vēstuļu stūrīšos gan parādās konkrētu simptomu apraksti, bet ārstu atbildes lielākoties ir izvairīgas, bieži norādot prakses vietas adresi un vizītes cenu.
Ceļā uz moderno laikmetu
Ar kādām slimībām pilsētā sieviete slimo visvairāk, jautā “Sievietes Pasaule” 1938. gada septembrī un atbild – tās ir nervozitāte, mazasinība, asins ritēšanas traucējumi, tuberkuloze, hroniski kuņģa zarnu iekaisumi, ciets vēders, hemoroīdi, vēdera orgānu noslīdēšana, menstruāciju traucējumi un aborti, reimatisms, plakanās pēdas un kāju vēnu izplešanās.
Nervozitāti un mazasinību sekmē nogurdinošs darbs telpās, piemēram, pārdevējām, frizierēm, šuvējām; sliktas darba telpas, kur maz gaismas un saules, bet daudz putekļu un slimības dīgļu; kustību trūkums svaigā gaisā; nepietiekama, slikta barība.
Nervozitāti vairo arī mašīnu troksnis fabrikās, nepieciešamība izpatikt klientiem, atpūtas un izklaides trūkums, kā arī vispārējs sarūgtinājums, kas sekmē organisma padošanos slimībām. Pilsētas vide veselīguma ziņā zaudē dzīvesveidam laukos.
Kopš tiem laikiem modernais laikmets ir tikai progresējis – Pasaules Veselības organizācija (PVO) prognozē, ka 2030. gadā pasaules attīstītajās valstīs galveno slodzi veselības aprūpes sistēmai radīs depresijas un stresa radīti traucējumi. Pēc PVO datiem, 60 procentiem pacientu, kas apmeklē primārās aprūpes ārstu, ir psihoemocionālu traucējumu diagnoze. Salīdzinājumam – trīsdesmitajos gados Latvija bija uz lauksaimniecību orientēta valsts, 1939. gadā pilsētās dzīvoja vien 35 procenti iedzīvotāju. 2009. gadā pilsētās dzīvoja 68 procenti iedzīvotāju.
Cīnās par žūpības apkarošanu
“Sievietes Pasaules” oktobra numura rakstā “Sievietes cīņa ar alkoholu” nebūt nav par sievieti dzērāju, iespējams, tiem laikiem tas ir kaut kas pieklājīgās preses slejās neminams vai ārkārtīgi reti sastopams. Dzērājs ir vīrs, vīrietis, un sievietes cīņa visupirms sākas jau kā mātei, atturot jaunos cilvēkus no krišanas alkohola valgos. Posts, ko ģimenei nodarīs alkohols, jāpatur prātā līgavai un sievai, tamdēļ “sievietei jāprot savu varu tā izlietot, lai ar to būtu modināti nākamā vīra gaišie spēki un viņš sajustu vēlēšanos laboties. Še jāzina, ka vārdos ietērptie solījumi gandrīz vienmēr paliek nepildīti. Tiem nevajag ticēt.” Tamdēļ, ka tieši sieviete alkohola dēļ pieredz bēdas un ciešanas, ir virkne sieviešu organizāciju, kas palīdzēs cīņu noslēgt ar uzvaru.
Rakstot par pretalkohola dienām, kas 9. oktobrī ievadītas ar svinīgu atklāšanas aktu Nacionālajā operā, uzsvērts, ka tautas Vadonis Kārlis Ulmanis vienmēr un visur atbalstījis atturības kustību gan vārdos, gan ar savu personīgo priekšzīmi. Labklājības ministrs Jānis Volonts atgādinājis, ka inteliģencei jādod tautai laba priekšzīme, “jo uz viņu tauta raugās vērojošām acīm”. Turklāt jāapkaro ne tikai žūpība, bet arī tā saucamā vienas glāzītes dzeršana, jo tās ir lamatas, kurās visbiežāk iekrīt jaunatne. “Nupat visi prāti bija satraukti par bērnu cerebrālās triekas epidēmiju un katrs baiļojās par saviem tuviniekiem, bet, kad alkohols prasa daudz vairāk upuru, par to neviens neuztraucās,” tā Skolu departamenta vicedirektors Jānis Celms.
Neparastas idejas pārejas posmam
“Zeltenē” dr. Katrīne Brandenburga runā par pārejas posmu, atgādina, ka tagad spēka gadi cilvēkiem ir ne vairs no 20 līdz 40 gadiem kā senos laikos, bet gan no 40 līdz 60 gadiem.
Sieviete ap 40 parasti nobeidz savu galveno uzdevumu – bērnu audzināšanu, tad viņai jāprot atrast dzīvē vēl arī citas vērtības. Citas intereses tad palīdzēs paglābt garīgo “es”, lai nenonāktu līdz bankrotam, ja viņas loma ģimenē vairs nav vadošā.
“Tuvojoties pārejas vecumam, arī vīrietis bieži vien šajā laikā izrādās tajā pašā bezizejas stāvoklī. Viņš bieži vien meklē, svaidās, dara lielas kļūdas vai arī iekrīt melancholijā un pat priekšlaicīgi mirst,” secina dr. Brandenburga.
Starp praktiskajiem ieteikumiem pārejas posmam pirmais ir mūsdienām neparasts norādījums: pārtraukt dzimumdzīvi uz trim līdz sešiem mēnešiem, ja viņš pēkšņi bez redzamiem iemesliem sāk justies noguris un kā salauzts. Viņš tūdaļ sajutīs, cik daudz spēku nāk no šādas atturēšanās un var pārtraukumu pagarināt uz gadu.
Pārējie zināmi un bieži skandēti – askētisms, viegla barība, elpošanas un fiziskie vingrinājumi, sports svaigā gaisā, garīgi vingrinājumi, to skaitā atmiņas stiprināšanai.
