Bezdarba līmeņa nelielais samazinājums ir raksturīgs vasaras sākumam, un jau rudenī tā īpatsvars var kļūt lielāks, uzskata Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Baiba Paševica. Viņa arī apgalvo, ka darba devēji nepietiekami izmanto valsts dotās iespējas pasūtīt bezdarbnieku pārapmācību atbilstoši savām interesēm.
– Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis ir kļuvis relatīvi mazāks, sasniedzot 12,8 procentus. Kā jūs vērtētu šos datus?
– Tā ir normāla situācija. Ik gadu gan augsta, gan zema bezdarba līmeņa situācijā vienmēr esam vērojuši, ka, sākoties aprīlim, bezdarba līmenis ir rucis, vasaras mēnešos tas ir nostabilizējies, bet rudenī bijis neliels pieaugums. Vienīgais izņēmums, kad šāda situācija nerealizējās, bija 2009. gads, kad arī vasaras mēnešos bezdarba līmenis turpināja kāpt. Bet pagājušā gada jūnijā, tāpat kā šobrīd, bija vērojams bezdarba samazinājums 0,4 procentpunktu apmērā.
– Teikt, ka šis samazinājums būtu uz ekonomikas stabilizācijas atveseļošanās rēķina, nevar?
– Mēs nevaram izslēgt arī ekonomikas atveseļošanās pazīmju efektu. Šobrīd analizējot, kur cilvēki ir iekārtojušies darbā, kādas ir vakances, kas notiek tirgū, jāatzīst, ka šajā bezdarba līmeņa samazinājumā ir ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Kaut vai tāpēc, ka bezdarba līmenis šobrīd ir zemāks, nekā pērn šajā pašā laikā. Pirms gada bija 178 tūkstoši, bet tagad – 144 tūkstoši bezdarbnieku. Un tā ir būtiska atšķirība. Tātad, kopumā ņemot, ekonomika ir attīstījusies. Kustība, protams, nav tik strauja, kā mums gribētos. Mēs gribētu, lai krīze tikpat ātri, kā atnāca, tikpat strauji arī beigtos, bet tā tas nenotiek.
– Paredzat, ka rudenī bzdarba līmenis atkal pieaugs?
– Objektīvi vērtējot, tas pieaugs. Šobrīd gan nevar prognozēt, cik lielā mērā. Taču domāju, ka tas nebūs lēcienveidīgs.
– Vai šajos 12,8 procentos bezdarbnieku ietilpst arī tie, kuri pabalstus vairs nesaņem?
– Protams. Maija dati liecina, ka bezdarbnieka pabalstus attiecīgajā mēnesī saņēma tikai 36 500 cilvēki jeb 24 procenti no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.
– Pārējos var uzskatīt par ilgstošajiem bezdarbniekiem?
– Nav teikts. Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai ir savi nosacījumi – jābūt noteiktam darba stāžam, lai vispār kvalificētos pabalsta saņemšanai. Jārunā gan ir par to, ka pēdējo 20 gadu laikā pabalstus vēsturiski ir saņēmuši apmēram 50 procenti reģistrēto bezdarbnieku. Tāpēc šābrīža situācija, kad šos pabalstus saņem vien 24 procenti bezdarbnieku, ir ne sevišķi iepriecinoša. Ja cilvēks nekvalificējas pabalstam, šobrīd varam viņam piedāvāt tikai dažādus NVA organizētos pasākumus.
– Vai ir vismaz aptuvena skaidrība, cik liels ir nereģistrētā bezdarba īpatsvars valstī?
– Objektīvi var runāt tikai ar oficiālajiem skaitļiem. Atbilstoši “Eurostat“ datiem aprēķinātais bezdarbs ir vecuma grupā no 15 līdz 74 gadu vecumam. Tādi ir arī Valsts statistikas pārvaldes apsekojuma dati par bezdarbu un nodarbinātību. Teikt, ka būtu ļoti liela daļa cilvēku, kas būtu reģistrējušies kā bezdarbnieki, nevar. Protams, nevienam jau nav obligāti jānāk un jāreģistrējas. Pēdējie “Eurostat“ dati, atbilstoši minētajai metodoloģijai, liecina, ka Latvijā ir 17,2 procenti bezdarbnieku.
– Vai ir nozares, par kurām var teikt, ka bezdarba problēma tajās ir būtiski mazinājusies, kurās ir palielinājies pieprasījums pēc darbiniekiem?
– Ir nozares, kurās darbavietu pieaugums ir vērojams, bet tas ir neliels. 2011. gada pirmajos piecos mēnešos vislielākais pieprasījums pēc darbiniekiem ir bijis zivju pārstrādē, vajadzēja dažāda veida datu apstrādes operatorus, kas, visticamāk, saistīts ar veikto tautas skaitīšanu. Darbinieki meklēti arī mazumtirdzniecībā un pārtikas rūpniecībā.
– Vai nav tā, ka mazumtirdzniecībā šis pieprasījums pēc darbiniekiem galvenokārt ir saistīts ar lielo kadru mainību šajā nozarē?
– 2011. gadā ir parādījušies arī jauni mazumtirdzniecības veikali. Tas ir process, kas kopš 2008. gada attīstījies ļoti ierobežotā līmenī. Līdz 2008. gadam, to ieskaitot, pa visu Latviju bija vērojama arvien jaunu veikalu atvēršana. Runa ir par veikalu tīkliem “Maxima“, “Rimi“, “Elvi“, kā arī “Selver“, kas gan jau ir aizgājis no Latvijas. Tolaik cēla jaunus veikalus un bija vajadzīgi darbinieki. Krīzes gados šajā nozarē varējām runāt tikai par darbinieku rotāciju, kad jaunus darbiniekus meklēja vien tad, ja kāds aizgāja no darba. Savukārt šobrīd redzam, ka veidojas jaunas darbavietas mazumtirdzniecībā, tiek atvērti jauni veikali. Tomēr arī šeit nevar teikt, ka būtu pieprasījums pēc tūkstošiem darbinieku.
– Arvien biežāk uzņēmēji sūdzas, lai gan bezdarba līmenis valstī ir joprojām liels, atrast nepeiciešamos speciālistus ir ļoti grūti. Cik lielā mērā izjūtat šo problēmu?
– Šim apgalvojumam var piekrist. Sameklēt darbinieku, kurš atbilstu noteiktām prasībām, nav viegli dažādu apstākļu dēļ. NVA filiālēs esam novērojuši, ka viens no apstākļiem, kas šo procesu būtiski ietekmē – pie darba devējiem pat neatnāk tādi cilvēki, kādus viņi vēlētos redzēt, kuru prasmes atbilstu. Ļoti ietekmējošs faktors ir darba alga. Neņemot vērā izglītības līmeni vai prasmes, ko prasa darba devējs, bieži tiek piedāvāta minimālā alga. Protams, cilvēks, kuram ir visas šīs prasmes, acīmredzot novērtē, ka realitātē šīs prasmes ir vajadzīgas zemākā līmenī, jo par minimālo algu piedāvāto darbu neviens nedara. Tas ir objektīvi. Tāpat darba devēji diemžēl neizmanto tās iespējas, ko piedāvā NVA. NVA var sagatavot tieši tādus speciālistus, kādi darba devējam ir vajadzīgi. Šobrīd to ļoti plaši ir izmantojusi ķīmiķu asociācija – esam sagatavojuši 908 cilvēkus kā ķīmisko procesu tehniķus, kuri pēc tam tiek pieņemti pastāvīgā darbā, un apmierinātas ir visas puses. Šādi cilvēki strādā uzņēmumos “Grindeks“, “Olainfarm“, “Silvanols“. Tieši tāpat ir iespējams rīkoties attiecībā uz jebkuru citu profesiju. Darba devējs var prognozēt, ka pēc noteikta laika viņam būs nepieciešams noteikts skaits speciālistu, un vērsties pie mums. Taču nekas tāds jau nenotiek. Uzņēmēji pat paši var piedalīties dalībnieku atlases procesā pirms apmācības uzsākšanas.
– Vai tajos gadījumos, kad nav konkrētu pasūtījumu no uzņēmējiem, nav tā, ka valsts pārkvalificē bezdarbniekus par kaut ko, neveicot īpašu izpēti par to, kas tirgum ir vajadzīgs?
– Nē! Šāda izpēte notiek nepārtraukti, un darba devēji var paust savas vēlmes šajā jomā visu laiku. Labklājības ministrija ir izstrādājusi darba grupu, kura analizē, kādu profesiju speciālisti ir nepieciešami uzņēmumiem. NVA divas reizes gadā veic darba devēju aptauju, lai noskaidrotu, kādi speciālisti būs nepieciešami. Rezultātus, ko šādu aptauju rezultātā iegūstam, protams, visi apšauba, jo vienā vai otrā specialitātē cilvēku sagatavošana nav notikusi. Bet ir pietiekami daudz netipisku profesiju, kurās visā Latvijā, iespējams, ir nepieciešami pieci cilvēki.Tās nekad nevar būt apgūstamo profesiju sarakstā, ja vien nav konkrēta pasūtījuma.
– Viena no nozarēm, kurā strādājošie uzņēmumi jau sen runā par strukturizētā bezdarba problēmu, ir informāciju tehnoloģijas (IT). Kādu redzat situāciju šajā jomā?
– IT jomā ir ļoti liela specializācija. Nav tā, ka, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte sagatavo noteiktu skaitu speciālistu un viņi bez specifiskām papildu zināšanām, prasmju apguves un prasmēm var uzreiz pilnvērtīgi sākt strādāt kādā uzņēmumā. Te runa ir par programmēšanu, tehnisko uzturēšanu un daudzām citām jomām. Nav jau universālo kareivju. Turklāt IT jomā vairāk ir jāskatās uz cilvēkiem, kuri tiek sagatavoti augstākajās mācību iestādēs, nevis NVA. Mēs strādājam ar jomām, kur specialitāti var apgūt sešos mēnešos. Ja cilvēkam jau ir augstākā izglītība IT jomā, bet darba devējam ir vajadzīgs darbinieks noteiktā specialitātē, mēs varam viņu specializēt.
– Bieži ir spriests par to, kā vajadzētu risināt tā saucamo simtlatnieku jautājumu. Kāds ir jūsu skatījums šajā sakarā?
– Tā ir krīzes laika programma, un tādā formā, kā pašreiz, tai noteikti nevajadzētu būt. Tajā pašā laikā noteiktam pārejas posmam, subsidētajai nodarbinātībai, veicot vienkāršos darbus, ir jābūt.
Viedkļi
KATRĪNA OŠLEJA, SIA “TALENTOR LATVIA“ DIREKTORE
Bezdarba rādītāji pārskatāmā nākotnē nemainīsies. Šobrīd es neredzu nekādu pamatu, lai Latvijā drīzumā rastos jaunas darbavietas. Pagaidām ir tā saucamie sezonālie darbi – saldējuma tirdzniecība un tamlīdzīgas lietas, bet tas arī viss. Drīzāk cilvēki pārcelsies uz Vāciju, nekā atradīs darbu šeit.
NEILS KALNIŅŠ, SIA “NK KONSULTĀCIJU BIROJS“ VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Bezdarbs Latvijā turpmākajos gados līdz ar ekonomikas atlabšanu turpinās lēnām samazināties, protams, jārēķinās, ka vasaras periodā šis samazinājums būs lielāks. Ņemot vērā sezonālo darbu īpatsvaru, šogad, sākoties rudenim un ziemai, šis rādītājs var stagnēt vai bezdarbnieku skaits var īslaicīgi palielināties. Satraucošs ir fakts, ka Latvijā joprojām ir ļoti maz labu risinājumu strukturālā bezdarba mazināšanai, kura īpatsvars kopējā bezdarbnieku apjomā ir ļoti liels un graujoši ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Pašreiz ir pēdējais brīdis, kad jāsāk gatavoties mirklim, kad noslēgumam tuvosies struktūrfondu programmēšanas periods. Zudīs naudas plūsma no Eiropas Sociālā fonda apmācībām un citiem pasākumiem, kā arī beigsies pārējie struktūrfondu resursi, kam šobrīd ir nozīmīga ietekme uz virkni biznesu, piemēram IT, būvniecība, ceļu būve u.c.
INESE KAMARŪTE, “FONTES” VECĀKĀ KONSULTANTE
Nekādas būtiskas pārmaiņas nodarbinātības jomā Latvijā nav gaidāmas. Lielās atlaišanas uzņēmumos ir beigušās, un šobrīd atkal tiek meklēti darbinieki. Tomēr šobrīd darba tirgū tiek pieprasīti augstas kvalitātes speciālisti, kas specializējušies noteiktu darbu veikšanā. Diemžēl šādus darbiniekus atrast ir ļoti grūti, neņemot vērā augsto bezdarba līmeni.
