Lai pārliecinātu Vides ministrijas un Madonas Reģionālās vides pārvaldes darbiniekus par nepieciešamību atjaunot Mālupes hidroelektrostaciju uz Pededzes upes, trešdien SIA “Mūsu HES” īpašnieks Juris Pētersons bija uzaicinājis viņus iepazīties ar situāciju un tikties ar novada pašvaldības, pagasta pārvaldes vadību un iedzīvotājiem.
Problēmas risinās kopīgiem spēkiem
“Uzņēmējs ar upes krastā dzīvojošajiem vēlreiz saskaņos hidroelektrostacijas atjaunošanu, nodrošinot ūdens līmeni tādās robežās, kādās tas ir bijis iepriekš – ne augstāk par 122,5 centimetriem. Pēc tam kopā domāsim, kādā redakcijā ierosināt grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Vērsīsimies Pašvaldību savienībā, lai atrastu pašvaldības, kurām varētu būt līdzīgas problēmas, jo kopīgi būs vieglāk panākt risinājumu,” stāsta Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede.
Turklāt viņa norāda, ka pašvaldībai nebūtu lietderīgi ieguldīt līdzekļus tilta būvē pār Pededzi. Tas atrodas virs dzirnavu aizsprosta, tāpēc abus varētu atjaunot kopīgi ar SIA “Mūsu HES”. “Ja pēc pāris gadiem īpašniekam tomēr izdodas saņemt atļauju būvdarbiem, tad, iespējams, pašvaldībai vajadzētu atjaunoto tiltu nojaukt. Tā būtu lieka izšķērdība, turklāt kopīgi tiltu atjaunot būtu vieglāk un lētāk,” spriež I.Priede.
Nevar ignorēt noteikumus prasības
I.Priede atzīst, ka ministrijas un vides pārvaldes darbinieku iebildumus var saprast. Tie raugās, lai tiktu ievērotas likumu un noteikumu prasības. Turklāt taisnība ir pārvaldes vadītājam Jevgēņijam Sobko, kurš atgādina, ka SIA “Mūsu HES” izdotā būvatļauja augstākam ūdens līmenim tika anulēta. Ja J.Pētersons piekristu mazākam ūdens līmenim uzreiz un sāktu būvdarbus, tad tagad nebūtu problēmu ne atjaunot dzirnavu ūdenskrātuvi un HES, ne arī sakārtot apkārtni. “Sākumā gribēja augstu ūdens līmeni, lai būtu lielāka HES jauda. Tad bija iedzīvotāju protesti, tiesas un būvatļauja tika anulēta. Nāca jauni saimnieki un atkal apstrīdēja mūsu lēmumu, jo negribēja būvēt ar tik mazu līmeni. Tagad vairs nav nekāda upes uzstādinājuma, jo aizsprosta nav un arī būvēt to nedrīkst, kamēr nebūs izmaiņas noteikumos,” skaidro J.Sobko. Viņš uzsver, ka šobrīd ne ministrijā, ne pārvaldē neviens neko nevar darīt, jo noteikumi ir jāievēro visiem.
Pašvaldība aizstāv
iedzīvotāju intereses
“Tagad iznāk, ka mūsu valstī priecājas, ka kaut kas ir sagrauts, jo dambja aizsprostu izskaloja palu ūdeņi. Nav vairs atļauts atjaunot to tādu, kāds tas ir bijis, lai gan šobrīd neviens upes krastā dzīvojošais mālupietis pret to neiebilst,” spriež J.Pētersons. Viņš uzsver, ka atbildīgo valsts institūciju pārstāvjus aicināja, lai tie redzētu, ka šobrīd Ministru kabineta noteikumi rada nevajadzīgus šķēršļus ne tikai viņa uzņēmējdarbībai, bet arī pagasta iedzīvotājiem vides sakārtošanai un ūdens nodrošināšanai akās.
Tiesa, Jevģēņijs Sobko iebilst, ka divas iepriekšējās vasaras ūdens līmeņa samazināšanās akās nav saistīta ar ūdens līmeni upē.
Viņš pieļauj, ka vienīgi pašā krastā dzīvojošo akās varētu būt saistība ar ūdens līmeni Pededzē. “Ja iedzīvotājiem tas ir nepieciešams, tad pašvaldība ir gatava iestāties par viņu interesēm. Tomēr svarīgi ir arī izvērtēt, vai HES atjaunošana nenodara kaitējumu dabai – zivju resursiem. Tas nozīmē, ka šie jautājumi ir jārisina, nevis tikai jāatsaucas uz tiem vai citiem noteikumiem,” atzīst Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.
Vienīga iespēja – grozījumi noteikumos
Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktors Rolands Bebris uzsver, ka iniciatīva grozījumiem jādod pašiem mālupiešiem. Gadījumā, ja tos rosinātu ministrija, makšķernieki un dabas aizsardzības speciālisti izteikti pārmetumus tās darbiniekiem. “Jums pašiem sava ideja ir jāaizstāv un jāpanāk, lai tā tiktu īstenota. Pierādiet, ka jums ir taisnība,” norāda R.Bebris. Šobrīd Ministru kabineta noteikumos Pededze minēta kā upe, uz kuras zivju resursu aizsardzības nolūkā ir aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju, kā arī veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. J.Pētersons jau ir apstrīdējis tiesā Reģionālās vides pārvaldes atteikumu izsniegt tehniskos noteikumus dzirnavu aizsprosta atjaunošanai un divu hidroelektrostacijas turbīnu uzstādīšanai uz Pededzes, bet tiesa būs tikai nākamā gada pavasarī. Viņš uzskata, ka tad jau būtu jāsāk būvdarbi. Diemžēl viss liecina, ka līdz tam nekas nemainīsies. Tas neapmierina arī mālupiešus, tāpēc viņi protestē.
Ministriju darbinieku vērtējums nemainās
Tomēr Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vecākā referente Gunta Ozoliņa ir pārliecināta, ka aizsprosts būs šķērslis zivju ceļā. Tas traucēs migrācijas ceļus forelēm un alatām. Un neko šajā patiesībā nemaina tas, ka kādreiz tur ir bijis gan aizsprosts, gan ūdensdzirnavas. Mālupietis Alvis Bukans iebilst, ka zivju krājumi ir samazinājušies tieši pēdējos gados, kad vairs nav aizsprosta. Savukārt J.Pētersons atsaucas uz ekspertu slēdzienu, kas liecina, ka HES būve nenodarīs kaitējumu zivīm. Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Ūdensresursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone norāda, ka šis slēdziens tikai apliecina, ka zaudējumi nebūs lieli. Viņa atzīst, ka katram iedzīvotājam vajadzētu saprast – ūdens līmenis bija 121,6 centimetri augsts, kad plūdi iznesa aizsprostu. Bet, atjaunojot aizsprostu, ir paredzēts, ka maksimālais ūdens līmenis būs 122,5 centimetri, tātad starpība ir 90 centimetri. “Tā ir ļoti liela starpība,” akcentē T.Jansone. J.Sobko iesaka, katram saimniekam norādīt, kur būs ūdens robeža, kad upe tiks uzpludināta.
