Latvijas Zemnieku federācija un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ieteikusi definīciju terminiem “mazais” un “aktīvais” lauksaimnieks. Tas ir nepieciešams, jo šādi formulējumi tiek lietoti priekšlikumos par tiešo maksājumu atbalstu nākotnē.
“Vēlamies rosināt diskusiju par terminiem “mazais” un “aktīvais” lauksaimnieks, jo tā ir kļuvusi aktuāla, Eiropas Komisijā lemjot par turpmāko atbalstu tiešajos maksājumos, kā arī par kopējās lauksaimniecības sistēmas iespējamo pārveidi. Manuprāt, federācijas domu visprecīzāk ir formulējuši limbažnieki. Taču vēlamies ne tikai paust savu viedokli, bet arī dzirdēt sabiedrības domas,” norāda Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
Ir jāņem vērā situācija, ka apmēram 90 procenti Latvijas saimniecību uzskatāmas par mazām un vidēji lielām. Tāpēc atbalsts būtu jāsniedz visām tām mazajām saimniecībām, kuras perspektīvā attīstīsies, nevis milzīgām saimniecībām, kas pašas spēj efektīvi darboties tirgū. Zemnieku federācija uzskata, ka “mazā” lauksaimnieka statusam atbilst fiziskas un juridiskas personas, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir no 2000 līdz 35 000 latu. Saimniecības lielums – 1 līdz 50 hektāri, tajā nodarbināti ne vairāk kā 5 strādnieki.
“Aktīvā” lauksaimnieka statusam atbilst juridiskas personas – lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzēji, kuru ieņēmumi ir no 35 000 līdz 500 000 latu, ieņēmumi no 1 hektāra ir vismaz 100 latu. Saimniecības lielums – 1 līdz 500 hektāri.
