Par iespējām iekļūt “Lauku ceļotāja” konsultāciju programmā konkursā sacentās 41 tūrisma uzņēmējs, no kuriem tika izraudzīti 15, kas tiek konsultēti arhitektūras, interjera dizaina un ainavas veidošanā, ēdienu gatavošanā un pasniegšanā, pasākumu organizēšanā un tautas svētku svinēšanā.
Iepazīst un izjūt senatnes elpu
Programmā ir iekļauta arī lauku māja “Dzirnupes” Limbažu novadā, ko apmeklēja žurnālistu grupa. “Dzirnupes” ir tradicionāla Vidzemes lauku sēta, kurā var baudīt romantiku, klusumu, putnu dziesmas un pirts priekus. Saimniecības ēkas celtas pagājušā gadsimta sākumā, bet līdz šim tās pārveidotas minimāli. Tās ir pareizi būvētas āderu tīklā, tāpēc cilvēki tur jūtas ļoti labi. Saimnieki Sandra un Juris Palelioņi iepazīstina ar māju vēsturi un seniem darbarīkiem un to pielietojumu. Saimnieks arī pats darina dažādus amatniecības izstrādājumus – bungas, pīpes, mieturus un pakaramos. “Saimniecība ir celta uz muižas zemes 1920.gadā, kad Kārlis Ulmanis veica zemes reformu. Kādam drosmīgas karavīram, bijušās saimnieces vīram, tika piešķirta šī zeme apmēram 5 hektāru platībā. Pirmo uzcēla klēti, pēc tam – kūti, ratnīcu, dzīvojamo māju un šķūni, kas diemžēl ir nojaukts,” stāsta saimniece. Viņa uzsver, ka lielākās ēkas ir kūts un ratnīca, jo tika domāts par saimniecības attīstību. Dzīvojamā ēka ir paredzēta mazai, pieticīgai ģimenei. Saimniecei bijuši pieci bērni, tāpēc tagad grūti iedomāties, kā visi tur varēja satilpt. Viņi senās ēkas ir tikai nedaudz pielāgojuši mūsdienu vajadzībām. “Sapratām, ka mums nevajadzēs graudus glabāt klētī. Tomēr arī tagad tā ir mūsu maizes klēts, jo tajā uzņemam viesus – atpūtniekus,” uzsver J.Palelionis. Parasti atpūsties brauc ģimenes ar maziem bērniem vai nelielas grupas. Netālu ir neliela upe, kurā var gan makšķerēt, gan laivot. Lai upe neaizaugtu zālēm, saimnieki to izpļauj un pat ravē. “Ar bebriem nekarojam, bet draudzējamies. Viņiem ir sava teritorija, mums – sava. Turklāt bebri palīdz uzturēt ūdens līmeni upē,” atzīst saimniece.
Smēdes namiņā tiek demonstrētas kalēja prasmes, kuras apgūt mēģina arī atbraucēji. Taču vairāk gan ir šā procesa vērotāju. Toties loka šaušanu izmēģina gandrīz visi. Tā izraisa lielu jautrību, jo mērķis novietots uz mākslīgi veidota kalna, kurā var ieiet. Savukārt ziemā no tā var vizināties ar slēpēm vai ragaviņām. Mākslīgs kalns ir vajadzīgs, jo apkārtne ir izteikti līdzena. Tam ir savas piekšrocības – appļautā saimniecības teritorija izskatās kā zaļiem paklājiem izklāta.
Ar mūsdienīgu šiku un komfortu
Lauku māja “Lantus” Kocēnu novadā ir tradicionāli latviska, taču visas guļbūves ēkas ir atjaunotas mūsdienīgā stilā, turklāt tiek piedāvāti, šķiet, visi iespējamie pakalpojumi ar mūsdienīgu šiku un komfortu. Saimniece Gita Piziča žurnālistiem neko nestāsta, bet izrāda visu kompleksu: lauku māju, pirts māju, viesību māju. Daudz ir ko apbrīnot. Droši vien tāds atpūtas komplekss nevar tapt bez Eiropas fonda finansiāli atbalstīta projekta. Pirts mājā ir gan slapjā, gan sausā pirts, kur pērties ar tikko sietām lapu slotiņām un veldzēties baseinā vai burbuļvannā. Turpat ir lāvas ar linu maisiem atpūtai, masāžas telpa un SPA. Baudot nakts dzestrumu, var lūkoties zvaigznēs, karsējoties lielā kubulā, kas novietots laukā zaļa krūmāja ielokā. Ir Zaļā istaba un Baldahīna istaba, Saimnieka istaba un Rožu istaba, kas paredzētas gan jaunlaulātajiem, gan ģimenēm. Ir ēdamistaba ar kamīnu un virtuves, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo, lai atpūtnieki varētu gatavot maltītes. Tiesa, viesi parasti ēdienus pasūta. Pusdienām tiek izmantoti bioloģiski audzēti produkti. Atpūtnieki var izmantot sporta laukumus, doties makšķerēt vai izjādēs ar staltajiem Burtnieku zirgiem. Izvēle ir plaša, bet, protams, par visu ir jāmaksā.
