Baltijas, tostarp arī Latvijas, lauksaimnieki gatavojas aktīvi aizstāvēt savas intereses un 12.oktobrī, dienā, kad Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar jauno kopējās lauksaimniecības politikas redzējumu, sarīkot akciju Briselē un Baltijas valstu galvaspilsētās. Šajā dienā Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš tiksies ar EK prezidentu Žozē Manuelu Barozu.
Gatavi aizstāvēt savas
intereses
“Briselē pie Eiropas Komisijas ēkas būs neliela piketa akcija, bet Rīgā, Viļņā un Tallinā pulcēsies vairāk lauksaimnieku. Tiesa, 25 cilvēku grupa uz Briseli varēs aizlidot, ja paspēsim iegādāties biļetes. No Lietuvas būs autobuss ar apmēriem 40 cilvēkiem. Tas nozīmē, ka kopā tur varētu būt apmēram 100 protestētāju. Atsaucība šai akcijai bija ļoti liela, tāpēc nāksies gandrīz lozēt, kuri brauks uz Briseli. Cenšamies, lai būtu pārstāvēti visi reģioni,” stāsta Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Viņa aicina Alūksnes un Apes novada lauksaimniekus braukt uz Rīgu, lai piedalītos akcijā Aspazijas bulvārī, kur atrodas Eiropas Komisijas pārstāvniecība. Tur notiks jaunās Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas prezentācija. Lai gan Baltijas valstu lauksaimnieki nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, kurā pausta prasība, ka tiešmaksājumu pamatā ir jābūt objektīviem rādītājiem un maksājumu atšķirībām starp dalībvalstīm nevajadzētu būt lielākām par 90 procentiem no Eiropas vidējā līmeņa. Tomēr no neoficiāliem avotiem noprotams, ka ir niecīgas izredzes panākt lielākus tiešmaksājumus par plānotajiem.
Mudina parādīt
neapmierinātību
“Mums ir jāparāda, ka neesam apmierināti ar tādu attieksmi. Latvijas un pārējo valstu zemnieki saņem vismazākos tiešmaksājumus, kas ir mazāk par trešdaļu no tās summas, ko vidēji saņem citās Eiropas valstīs. Ja mēs to pieņemsim klusējot, tad esam kā aitas. Protesta akcijas ir tas mazumiņš, ko varam darīt,” uzsver M.Dzelzkalēja. Šobrīd vēl Eiropas Komisija nav izlēmusi jautājumu par tiešmaksājumu lielumu dalībvalstīm, tāpēc vēl gadu dalībvalstis var gan protestēt, gan lobēt savas intereses. Tas nozīmē, ka šis ir tikai sākums. llzenes pagasta zemnieks Gatis Vērsis atzīst, ka vajag piedalīties protesta akcijās. Viņš arī gatavojas doties uz Rīgu 12.oktobrī, lai gan šaubās, ka kāds ieklausīsies protestētājos. “Ja neko nedarīs, tad nekā nebūs,” saka G.Vērsis. Viņš norāda, ka tiešmaksājumi dod iespēju kaut nedaudz nopelnīt, jo citādi graudu audzēšanas iznākums būtu nulle. “Jo lielāki būs šie maksājumi, jo lielāka būs peļņa, ko varēšu ieguldīt attīstībā. Ja nebūs subsīdiju, tad nāksies atteikties no graudu audzēšanas,” pamato G.Vērsis.
Šaubās par protestu ietekmi
Apes pagasta zemnieks Andris Pilskalns šaubās, vai kāda valsts gribēs atdot savu pīrāga daļu Latvijas lauksaimniekiem. Viņš secina, ka mūsu valsts ir maza, tāpēc tās deputātu balsis maz spēj ietekmēt kopējos lēmumus. “Kam ir vairāk balsu, tā valsts arī vairāk dabū. Protams, protestēt var. Bet vai tam būs kāda jēga? Neticu, ka izdosies panākt mums labvēlīgāku tiešmaksājumu izlīdzinājumu. Vismaz līdz šim nekad tā nav noticis,” spriež A.Pilskalns. Arī Annas pagasta zemnieks Jānis Strakša ir skeptiski noskaņots par iespēju ietekmēt Eiropas Komisijas lēmumu. “Jau pirms diviem mēnešiem mūsu zemkopības ministrs pateica, ka ne Vācija, ne Francija nebūs gatava atteikties no lielo tiešmaksājumu daļas, lai to piešķirtu citai valstij. Par to ir jāaizmirst. Nekad mums nebūs vienādi nosacījumi. Nedaudz jau Latvijai būs lielāki maksājumi, bet vairāk neko nepanāksim,” secina J.Strakša. Viņš norāda, ka daudzi Latvijas zemnieki aktīvi izteica neapmierinātību ar budžeta plānojumu nākamajam periodam. Tas tika pausts Eiropas Komisijai, taču neko nemainīja tās nostājā. Paredzams, ka Latvijai piedāvās 141 eiro par hektāru, kas ir 51procents no Eiropas Savienības valstu vidējā līmeņa. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Baltijas lauksaimniekiem būs grūti konkurēt ar veco dalībvalstu zemniekiem.
