Rīgas 800 gadu jubilejas kulminācija vēl priekšā. Tā paredzēta no 16.līdz 20.augustam, bet arī šinīs dienās pilsēta dzīvo dziesmu skaņās un raitu deju soļu ritumā, amatnieku prasmes vērienīgumā.
Rīgas 800 gadu jubilejas kulminācija vēl priekšā. Tā paredzēta no 16.līdz 20.augustam, bet arī šinīs dienās pilsēta dzīvo dziesmu skaņās un raitu deju soļu ritumā, amatnieku prasmes vērienīgumā. Ielās redzami daudzkrāsaini tautu tērpi, bet to nēsātāju sejās – smaidi.
Rīga ir viņai veltīto Dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” gaidās un ieskaņās. Visu šo nedēļu pasākums virknējies pēc pasākuma. Jau noticis aizlūgums un piemiņas koncerts Jānim Kalniņam un Hermīnei Kalniņai Rīgas Doma baznīcā saistībā ar viņu pārapbedīšanu Dzimtenē. Izskanējis komponistu Jāņa Kalniņa un Alfrēda Kalniņa kamermūzikas koncerts. Prasmi jau rādījuši amatieru teātri, spēlējot gan Doma laukumā, gan pie Melngalvju nama, gan laukumā pie Svētā Pētera baznīcas. Aizturētu elpu Rīga dzīvojusi līdzi ansambļa Rīgas Pantomīma izrādei “Naktī tapa gaisma”, bet gaisma top tikai tad, ja to ar savu mākslu rada cilvēki.
Apliecina sevi dejā
Cik ilgi pastāv latvieši, tik ilgi pastāvēs tautas amatnieku prasme. Ka tas ir tā, to skatāmi apliecināja vakardiena, kad pie Rīgas Kongresu nama Tautas lietišķās mākslas meistari demonstrēja amatu prasmi, kad apmeklētājiem durvis vēra Tautas lietišķās mākslas izstāde, kad ikvienu priecēja lietišķo mākslas studiju darināto tērpu demonstrējumi, kad koncertēja viesu kolektīvi un notika koru konkurss, bet Latvijas novadu labākie dziedātāji caur dziesmu centās noskaidrot, kurš būs tas dziedošais kolektīvs, kas kļūs par “Dziesmu svētku “Rīgai 800” Lielās balvas ieguvēju. To, ka tev, man, mums visiem ir tikai “Viena saule, viena zeme” pierādīja labākie deju kolektīvi no visiem Latvijas novadiem Skonto stadionā, bet deja atkal un atkal apliecināja, ka mūsu sirmās Rīgas spēks ir visas latviešu tautas vienotībā, tās dziesmās un dejās. Arī šodien būs šis apliecinājums dejā.
Rīga skan arī šodien, kad sākas Folkloras un tautas mūzikas svētki, kad uzstājas viesu kolektīvi koncertzālē “Ave sol”, Rīgas Kongresu namā un Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kad varam pārliecināties, cik latviski skan kokles.
Rīt ir dziesmas lielā diena
Dziesmu svētku “Rīgai 800” dalībnieki kā nesteidzīgi plūstoša, krāsām bagāta upe ziediem rokās ies gājienā pa pilsētas ielām. Skatieni satiksies ar skatieniem, cilvēki viens otram uzsmaidīs, kaut uz brīdi kļūstot par draugiem un paziņām. Pēcpusdienā dziesmu draugi Doma laukumā un Esplanādē varēs ieklausīties novadu koru dziedājumā, bet vakarā, kad saule tuvosies vietai, kur satiekas zeme ar debesīm, Mežaparka Lielajā estrādē sāksies Dziesmu svētku koncerts, liecinot, ka tautas dziedāšanas svētki uzgavilē Rīgai.
Izsapņo sapni par Rīgu
Kamēr kori dzied un dejotāji dejo, bet amatnieki kaļ seno naudu, komponists Mārtiņš Brauns laiž klajā jaunu albumu, kurā iekļauts gan speciāli Rīgas 800 gadu jubilejai rakstītais skaņdarbs “Sapnis par Rīgu”, gan 1985.gadā tapušais muzikālās svītas “Alberts” atjaunotais ieraksts. “Visa skaņdarba “Sapnis par Rīgu” pirmatskaņojums notiks 18.augustā, pusstundu pirms pusnakts, sinhronizācijā ar pirotehnisko priekšnesumu, veidojot Rīgas svinību kulminācijas uzvedumu,” stāsta “Aģentūras Rīgai 800” ģenerāldirektore Ingūna Rībena.
“Daudziem, arī man, ikdienā visvairāk pietrūkst neuzbāzīgas, bet īstas un patiesas mīlestības – tādas, kuru neizsaka vārdos, kuru neizdzied himnās, bet tādas, kuru jūt. Es vēlējos, lai šī mūzika kaut par miligramu cilvēkos vairo mīlestību pret Rīgu, pret līdzcilvēkiem. Man ļoti gribētos, lai piepildās dziesmas “Sapnis par Rīgu” pirmajās rindiņās izteiktā vēlēšanās: “Dzīvosim vēl vienreiz mēs, vējos un gavilēs!” Tas ir aicinājums dzīvot skaistāk – pēc būtības,” saka Mārtiņš Brauns.
Dzīvosim arī mēs kopā ar Rīgu skaistāk – pēc būtības!
